“Hābsburgu žoklis” bija tuvu radinieku laulību un incesta rezultāts

Hābsburgu dinastijas pēdējais loceklis Karloss II

FOTO: Public Domain

Daudziem Spānijas Hābsburgu dinastijas karaļiem un karalienēm, kas no 16. līdz 18. gadsimta sākumam valdīja Eiropā, bija izteikta sejas kroplība: izvirzīts žoklis, kas vēlāk kļuva pazīstams kā “Hābsburgu žoklis”.

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Annals of Human Biology”, noskaidrots, ka kroplības iemesls, visticamāk, bija incests un tuvu radinieku laulības.

“Hābsburgu dinastija bija viena no ietekmīgākajām varām Eiropā, tomēr lielāko slavu ieguva tuvu radinieku laulību dēļ, kas arī bija iemesls dinastijas galam,” komentēja pētījuma galvenais autors, ģenētikas profesors Romans Vilass.

Tas ir tāpēc, ka dinastijas ciltskoks beidzās 1700. gadā, kad nomira karalis Karloss II, kurš nespēja radīt pēcteci, ņemot vērā, ka incesta rezultātā viņš bija garīgi, emocionāli un fiziski atpalicis. Tiesa, līdz šim nebija skaidrs, vai šīs savstarpējās seksuālās attiecības ir vainojamas arī pie dinastijas locekļu izvirzītajiem žokļiem.

Lai to noskaidrotu, pētnieku komanda atrada desmit sejas un žokļa ķirurgus un lūdza viņiem izanalizēt 15 Hābsburgu dinastijas locekļu 66 portretus.

Ķirurgi lūkoja pēc 11 iezīmēm, kas liecinātu par mandibulāro prognātismu jeb izvirzītu apakšžokli. Līdz ar šīm iezīmēm ārsti meklēja arī augšžokļa deficīta pazīmes, kas ir stāvoklis, kad pilnībā nav attīstījušies augšžokļa kauli.

Pētījuma autori izvirzīja hipotēzi, kuru vēlāk arī apstiprināja, proti, abi minētie stāvokļi ir saistīti, tiem ir vienāds ģenētiskais pamats. Rezultātā tie veidoja arī Hābsburgu žokli.

Ķirurgiem lūdza novērtēt katra pētītā dinastijas locekļa sejas kropluma līmeni. Atklājās, ka Burgundijas Marijai, kura ģimenē ieprecējās 1477. gadā, bija vismazākais mandibulārais prognātisms, savukārt Filipam IV, kurš Spānijā un Portugālē valdīja no 1621. līdz 1640. gadam, tas bija vislielākais.

Pieci dinastijas locekļi, kuriem bija visizteiktākais augšžokļa deficīts, bija: Maksimiliāns I, kurš par Svētās Romas imperatoru kļuva 1493. gadā; Maksimiliāna meita, viņa māsasdēls; māsasdēla mazmazdēls; un Karloss II, kurš bija pēdējais Hābsburgu dinastijas loceklis.

Pētījuma autori pēc tam, izmantojot milzīgu ciltskoku, kas sastāvēja no 6000 cilvēkiem jeb 20 paaudzēm, aprēķināja incesta gadījumus gadsimtu laikā. Pēc tam iegūtos datus viņi salīdzināja ar kroplumu līmeni un daudzumu, kas bija vērojams gleznās. Atklājās, ka pastāv cieša saikne starp tuvu radinieku laulību līmeni un mandibulāro prognātismu.

Citiem vārdiem sakot, cilvēki, kuru senču starpā bija visvairāk incesta gadījumu, bija ar vislielāko sejas kroplumu. Turklāt arī atklājās, ka lielāks incesta gadījumu skaits bija saistīts ar augšžokļa deficīta līmeni.

Uz augšu