Eiropa pret Trampu. Kas notiek NATO samita kuluāros?
Kuluāru sarunu video

FOTO: Reuters/ScanPix

NATO dalībvalstu līderi ar Franciju un Vāciju priekšgalā trešdien centīsies pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu izbeigt verbālos uzbrukumus pārējiem alianses locekļiem, uzsverot, ka tie aizsardzībā iegulda miljardiem dolāru, vēsta aģentūra "Reuters".

Eiropa mēģinās pārliecināt Trampu

Pēc otrdienas svinīgās uzņemšanas Bekingemas pilī sāksies formālas sarunas, kurās Eiropas valstu līderi centīsies Trampu pārliecināt neizturēties pret tām kā mazsvarīgākiem sabiedrotajiem.

Tramps otrdien kārtējo reizi sūdzējās, ka pārējās dalībvalstis aizsardzībai tērē ievērojami mazāk nekā ASV. 

FOTO: Reuters/ScanPix

ASV aizsardzības budžets 2019.gadā sastādīja 3,42% no valsts IKP, kamēr pārējās dalībvalstis aizsardzībai tērē ap 2% vai mazāk. Latvija, Igaunija un Polija ir starp tām valstīm, kuru aizsardzības tēriņi pārsniedz 2% atzīmi, kas izvirzīts kā mērķis visām dalībvalstīm.

NATO samita otrajā dienā Eiropas valstu, Turcijas un Kanādas līderi izmantos tikšanos golfa klubā Londonas ziemeļos, lai norādītu, ka līdz 2024.gadam to kopīgie aizsardzības tēriņi būs ap 400 miljardiem dolāru, raksta aģentūra "Reuters".

"Ja mēs ieguldām savu naudu un riskējam ar savu karavīru dzīvībām [..], mums jābūt skaidrībai par NATO pamatprincipiem," tvītoja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš arī uzsvēra, ka trešdien "aizstāvēs Francijas un Eiropas intereses".

FOTO: AFP/SCANPIX

Iespējams, ka tas ietvers ideju par NATO politiskās ietekmes paplašināšanu, piemēram, alianses lomas vairošanu tādos reģionos kā Tuvie Austrumi un Āfrika. Taču, lai ko tādu īstenotu, reformu plānus vēl būs jāapstiprina pārējo dalībvalstu pārstāvjiem.

Noslēguma komunikē NATO dalībvalstis apliecinās, ka ar vislielāko nopietnību uztver kolektīvās aizsardzības solījumu - uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Kopš Emanuela Makrona izteikumiem par NATO "smadzeņu nāvi" izcēlušās viedokļu sadursmes par alianses gatavību ievērot tās pamatprincipus, īpaši NATO līguma 5.pantu par kolektīvo drošību. Viņa izteikumi galvenokārt bija attiecināti uz Turcijas iebrukumu Sīrijā, konsultējoties tikai ar ASV, bet ne pārējām dalībvalstīm. Tas rada dilemmu - vai tad, ja Turcija piedzīvotu pretuzbrukumu, pārējām NATO dalībvalstīm būtu tai jānāk palīgā?

Kolektīvās aizsardzības jautājums ir īpaši svarīgs tām valstīm, kuras veido NATO ārējo austrumu robežu un robežojas ar Krieviju. Pamatu bažām devis Turcijas līderis Redžeps Tajips Erdogans, kurš izteicies, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

NATO arī pirmoreiz brīdinās Ķīnu, ka seko līdzi Pekinas pieaugošajām militārajām spējām, vienlaikus apstiprinot alianses centienus pakāpeniski stiprināt aizsardzības spējas pret dažādām iespējamajām provokācijām, tai skaitā kiberuzbrukumiem.

Erdogans izraisa viļņošanos

Šoreiz NATO samitā viļņošanos izraisījis arī Turcijas līderis Redžeps Tajips Erdogans. Turcija apsūdzēja NATO sabiedrotos, ka tie atbalsta Baltijas valstu bažas par drošību, taču noraida kurdu kaujinieku radītos draudus Turcijai.

FOTO: AP/Scanpix

Vairāki anonīmi informācijas avoti medijiem sacīja, ka Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, ja alianse nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu bruņoto grupējumu "Tautas aizsardzības vienības" (YPG).

Taču NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apliecināja, ka NATO atbildēs uz jebkuru uzbrukumu Polijai vai Baltijas valstīm. 

"Ar NATO spēku klātbūtni Polijā un Baltijas valstīs mēs sūtām Krievijai ļoti spēcīgu signālu - ja notiks uzbrukums Polijai vai Baltijas valstīm, atbildēs visa alianse," pirms NATO samita paziņoja Stoltenbergs.

Samita laikā paredzēta Erdogana tikšanās ar Baltijas un Polijas līderiem.

Kopumā šo NATO 70.gadadienas samitu raksturo domstarpības un rīvēšanās līderu starpā.

Sociālajos tīklos arī parādījies video no svinībām Bekingemas pilī, kurā Makrons, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons šķietami aprunā Trampu par viņa garajām, spontānajām preses konferencēm.

Uz augšu