Zvejniekiem kompensēs roņu radītos postījumus

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Īstenojot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projektu, Latvijā izstrādāts kompensāciju mehānisms roņu radīto postījumu kompensēšanai zvejniekiem, šodien preses konferencē pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Lai nodrošinātu Latvijas unikālo dabas vērtību un sugu daudzveidības pastāvēšanu nākotnē, dabas skaitīšanas laikā top sugu aizsardzības plāni, kas apkopo zinātniskos datus par konkrēto sugu, izplatību, populāciju, kā arī tiek sniegti ieteikumi un rekomendācijas sugas aizsardzībai.

Sugu aizsardzības plāni top tā sauktajām "lietussargu sugām", kam ir specifiskas prasības pret vidi, kurā tās dzīvo un kuru klātbūtne norāda uz bioloģisko daudzveidību. Radot labvēlīgus apstākļus vienai īpašai sugai ar augstām dzīves vietas prasībām un nodrošinot tās aizsardzību, iespējams vienlaikus nodrošināt arī aizsardzību daudzām citām sugām, kuras aug vai atrodas tajā pašā dzīvotnē.

Dabas skaitīšanas laikā tapušais dīķa naktssikspārņa aizsardzības plāns jau ir sagatavots, roņu un pūču plāni ir beigu izstrādes stadijā, nākamgad būs pieejami plāni arī platausainajam sikspārnim un sugu grupai "Dzeņveidīgie".

Šajā gadsimtā Latvija jau ir zaudējusi vismaz trīs sugas - Alpu kreimuli, lidvāveri un Eiropas ūdeli,

bet vēl viena suga - zaļā vārna - atrodas uz izmiršanas sliekšņa.

Dabas skaitīšanas laikā ir izdevies atrast vairākas sugas, kuras tika uzskatītas par izzudušām, piemēram, sūna "Skrajais hipns" Moricsalā un citas, piebilda Svilāns.

Sugu aizsardzības plāni sniedz zināšanas un izpratni, kas, cik daudz Latvijā ir pašlaik un kas nodrošina šo sugu pastāvēšanu. Dabas skaitīšana ietver virkni pasākumu, kas ir saistīti ar esošo dabas vērtību apzināšanu un ieteicamo aizsardzību.

Pateicoties roņu aizsardzības plānam, tiek meklēts praktisks risinājums, kā sadzīvot ar roņu radītajiem postījumiem,

kā pašvaldībām labāk utilizēt krastā izskalotos beigtos roņus un ko darīt agrā pavasarī ar roņu mazuļiem. Tā nav tikai zinātniskā literatūra, tie ir izvērtēti spriedumi, kā latviešiem labāk dzīvot un saimniekot savā zemē, saglabājot tās skaistumu un vērtības nākamajām paaudzēm, skaidroja Svilāns.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš informēja, ka roņu postījumi Latvijas piekrastes zvejniekiem ir aktuāla tēma kopš pagājušā gadsimta, bet datu trūkuma dēļ to nevarēja pienācīgi izvērtēt.

Dabas skaitīšanas roņu plāna eksperts, institūta "BIOR" pārstāvis Māris Plikšs norādīja, ka dabas skaitīšanas ieguvums ir arī tas, ka zinātniekiem ir izdevies izveidot sadarbību ar zvejniekiem. Iepriekš, vairākkārt aptaujājot zvejniekus, viņu atsaucība bija ļoti zema.

Tagad, pateicoties dabas skaitīšanas laikā izstrādātājam roņu aizsardzības plānam, tika īstenota padziļināta datu vākšana un citu valstu informācijas apkopošana. Tas ļāva iegūt nepieciešamos zinātniskos datus par reālo situāciju, uz kā tagad var balstīt aprēķinus un ieviest kompensācijas mehānismu par roņu bojātajiem zvejas rīkiem un nozvejām, piebilda Riekstiņš. ZM ir izvirzījusi mērķi, lai kompensācijas zvejniekiem būtu pieejamas jau 2020. gadā. 

"Nevar noliegt, ka kompensācijas neatrisinās problēmu, bet tas ir veids kā kaut daļēji mazināt postījumu sekas zvejniekiem.

Ceram, ka tas uzlabos arī turpmāko informāciju par roņu ietekmi uz zvejniecību un ļaus iegūt patiesākus datus par piekrastes zvejnieku nozvejām un ieņēmumiem," piebilda Riekstiņš.

Plikšs informēja, ka nākamgad "Bior" zinātnieki sadarbībā ar zvejniekiem veiks eksperimentu, lai noskaidrotu vai kontrolētas roņu medības varētu mazināt zvejniekiem radītos zaudējumus.

Svilāns skaidroja, ka ikviens DAP uzdevumā tapušais plāns tiek nodots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas izvērtē ieteikuma rakstura rekomendācijas, pārskata to ietekmi uz tautsaimniecību un lemj par nepieciešamajiem sugas aizsardzības pasākumiem.

Jau vēstīts, ka dabas skaitīšana jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekts "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" visas paredzētās aktivitātes īstenos līdz 2023.gadam. Tā laikā eksperti ne tikai apseko dzīvotnes, bet arī gatavo individuālos noteikumus īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un izstrādā sugu aizsardzības plānus. 

Uz augšu