Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns trešdien Briselē mudinājis jauno Eiropas Komisiju (EK) pēc iespējas drīzāk vērsties pie Baltkrievijas, aicinot to izpildīt Eiropas Savienības (ES) stresa testu laikā sniegtos starptautisko ekspertu ieteikumus attiecībā uz abu valstu robežas tuvumā topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES), iekams vēl šī spēkstacija tiek iedarbināta.
Visām ES dalībvalstīm Lietuvas vārdā izplatīts dokuments, kurā norādīts uz "nepieļaujamo situāciju ap neievērotajiem stresa testu ieteikumiem Baltkrievijai".
Dienu iepriekš Vaičūns tikās ar jauno ES enerģētikas komisāri Kadri Simsoni un sīki pārrunāja Astravjecas AES problemātiku. Pēc Lietuvas lūguma jautājums par Baltkrievijas atomelektrostaciju un stresa testu ieteikumiem trešdien tika iekļauts enerģētikas ministru apspriedes darba kārtībā.
Vaičūns atgādināja kolēģiem no citām ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, ka Baltkrievija uzsvērti cenšas paātrināt Astravjecas AES būvdarbus un vienlaikus novilcināt stresa testu procesu un vēl aizvien nav apņēmusies izpildīt ieteikumus, ko ES ekspertu grupa tai sniedza jau pērn.
Pēc viņa teiktā, Lietuva cer uz aktīvu EK rīcību un politisko vadību, kas nodrošinātu, ka, būvējot atomelektrostacijas ES kaimiņvalstīs, tiek ievēroti augstākie starptautiskie kodoldrošības standarti.
"ES stresa testi ir labs un vajadzīgs instruments, ja visi neatkarīgo ekspertu ieteikumi tiek izpildīti jau līdz kodolreaktoru iedarbināšanai. Taču Baltkrievijas gadījumā skaidri redzams, ka pastāv reāls apdraudējums un Baltkrievija cenšas panākt, lai Astravjecas AES tiek iedarbināta, neizpildot pat pašas nepieciešamākās prasības attiecībā uz kodoldrošību," uzsvēra Lietuvas enerģētikas ministrs.
"Tādā gadījumā ES iniciatīvas attiecībā uz kodoldrošības stiprināšanu būs neauglīgas. Vēl nav par vēlu šo situāciju mainīt," viņš piebilda.
Lietuva uzskata, ka Astravjecas AES, ko ceļ Krievijas korporācija "Rosatom", neatbilst drošības prasībām un rada apdraudējumu tās iedzīvotājiem, videi un nacionālajai drošībai. Lietuvieši gatavojas neielaist elektroenerģiju, kas tiks saražota šai spēkstacijā, taču Viļņai nav izdevies pārliecināt tāpat rīkoties arī kaimiņvalstis.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem, taču Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk. Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Saskaņā ar pašreizējiem Minskas plāniem pirmo Astravjecas AES reaktoru paredzēts iedarbināt nākamā gada pirmajā ceturksnī, bet otro - aptuveni gadu vēlāk.