NASA zonde nonākusi Saules tuvumā un negrasās apstāties
Veikti pirmie novērojumi

Pēdējā gada laikā Solar Dynamics Observatory uzņemto Saules attēlu kombinācija

FOTO: NASA, Solar Dynamics Observatory

Ja tu kādam bērnam pajautāsi, lai viņš uzzīmē Sauli, tad uz papīra ātri vien parādīsies dzeltena lode. Patiesībā tas ir visai akurāts Saules attēlojums, ņemot vērā, ka tā sastāv no karstām gāzēm un tās virsma, ko dēvē par fotosfēru, lielākoties izskatās spilgti dzeltena.

Saules dzelteno krāsu nosaka fotosfēras temperatūra, kas ir aptuveni 5500 grādu pēc Celsija augsta.

Saules gredzenveida aptumsuma laikā tās ārējā atmosfēra, ko sauc par Saules vainagu, Mēnesim bloķējot pārējo Saules gaismu, izskatās pēc spilgta riņķa.

Līdzīgi kā Saule, arī tās vainags sastāv no plazmas – uzlādētu daļiņu gāzes. Pirms kādiem 80 gadiem zinātnieki atklāja, ka Saules vainaga temperatūra patiesībā ir daudz augstāka par temperatūru uz tās virsmas. Proti, tā ir vairākus miljonus grādu pēc Celsija augsta. Šī mīkla kopš tā laika ir mulsinājusi zinātniekus.

FOTO: Reuters/ScanPix

Augstā Saules vainaga temperatūra liek vainagam izplesties kosmosā un rezultātā veidot plazmas plūsmu jeb tā saucamo Saules vēju. Tomēr tas, kā Saule izdala šo vēju, ir vēl viena liela mistērija.

Par laimi, NASA Saules zonde “Parker Solar Probe” nesen pietuvojās tuvāk kā jebkad un sāka sniegt atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem. Pirmie rezultāti publicēti virknē pētījumu zinātniskajā žurnālā “Nature”.

Vieta, kur neviens nav bijis

Pirmās idejas par potenciālu misiju uz Sauli radās jau 20. gadsimta 50. gados. Tomēr skarbie apstākļi Saules tuvumā un tehnoloģiju trūkums neļāva toreiz misiju realizēt. 2018. gadā NASA beidzot piepildīja šo sapni, kosmosā palaižot pirmo Saules zondi. Tās orbīta nākamajos gados ļaus pietuvoties Saulei tuvāk un tuvāk.

Saulei  tuvākais punkts tiks sasniegts 2024. gadā, kad zonde atradīsies tikai sešu miljonu kilometru attālumā no tās. Lai arī šis skaitlis šķiet liels, tomēr nekad vēsturē neviens cilvēka radīts objekts nav bijis tik tuvu Saulei. Salīdzinājumam – Zeme no Saules atrodas 150 miljonu kilometru attālumā.

Instrumenti, kas uzstādīti uz zondes, tiešā veidā mēra Saules vēja plazmu un elektromagnētisko lauku apkārt zondei. Mērītas tiek arī enerģētiskās daļiņas – joni un elektroni. Uz zondes atrodas arī kaut kas līdzīgs fotoaparātam, ar kura palīdzību tiek uzņemti Saules vainaga attēli.

Pirmie rezultāti

Pirmie zondes mērījumi atklāja, ka variācijas Saules vēja ātrumā un magnētiskajā laukā ir krietni lielākas, nekā vērojams no Zemes. Piemēram, magnētiskā lauka sensori uztvēra lielus grūdienus magnētiskā lauka virzienā.

Pētniekiem pagaidām nav skaidrs, kas īsti ir šie grūdieni. Tomēr mērījumi parāda, ka tiem ir saikne ar Saules vēja ātruma pieaugumu virzienā no Saules.

Patiesā šo magnētiskā lauka grūdienu daba un izcelsme pavisam noteikti ir nākotnē jāatrisina. Tie ir tik intensīvi, ka varētu būt galvenais Saules vēja paātrinājuma iemesls.

Zondes instrumenti arī uztvēra mazākas svārstības elektromagnētiskajā laukā, tomēr to intensitāte tik tuvu Saulei ir ļoti pārsteidzoša. Tas varētu liecināt par to, ka šīm svārstībām patiesībā ir nozīmīga loma Saules vainaga temperatūrā, kā arī Saules vēja paātrinājumā.

FOTO: EPA/Scanpix

Vēl viens interesants atklājums radās pēc Saules uzliesmojuma jeb spilgta ultravioletās radiācijas izvirduma Saules vainagā. Zondes detektori izmērīja daļiņu kustības ātrumu Saules vainaga aktīvajā reģionā. Noskaidrojās, ka šīs daļiņas no Saules lidoja ilgāk nekā gaidīts. Tas varētu nozīmēt, ka starp Sauli un zondi ir lielāka magnētiskā lauka struktūra, nekā uzskatīts iepriekš.

Par spīti zondes pirmajiem rezultātiem joprojām paliek daudz neatbildētu jautājumu. Tiesa, zonde ir pierādījusi, ka pietuvošanās Saulei nebūs bezjēdzīgs process. Nākamajos gados zonde Saulei pietuvosies vēl tuvāk, veicot vēl daudzus mērījumus un atklājumus.

Uz augšu