/nginx/o/2019/01/18/11722785t1h9480.jpg){kind=small}
Runāt par kontracepciju un citiem dzimumdzīves jautājumiem Latvijas skolotājiem bieži vien ir kauns. Šāda atziņa izskanēja TVNET raidījumā “Komforta zona”. Portāls rosināja diskusiju saistībā ar plaši izskanējušo “seksuālās audzināšanas” stundu 3. Valsts ģimnāzijā.
Pilns raidījuma ieraksts:
Galvenais:
- Katras ģimenes pienākums - stāstīt bērniem par reproduktīvo veselību
- Skolotājiem grūti runāt par seksualitāti
- Vairāk jādiskutē skolās
- Veselība kā prioritāte - tikai uz papīra
- Reproduktīvās veselības jautājumos jāizglīto arī vecāki
- IZM sola stiprināt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām
Konteksts
Novembra beigās biedrība “Krīzes grūtniecības centrs” aizvadīja lekciju 3. Valsts ģimnāzijā. Biedrības pārstāvji stāstīja skolēniem par kontracepciju, grūtniecību un seksuāli transmisīvajām slimībām (STS). Kā atklāja kolēģi no faktu pārbaudes projekta “Re:check”, lekcijā ticis melots. Vairāk par minēto gadījumu var lasīt šeit.
Lai diskutētu par to, kā Latvijas skolās stāsta par reproduktīvās veselības jautājumiem, uz diskusiju aicinājām Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta vadītāju Juri Zīvartu, biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāju Ivetu Ķelli un organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu. Portāls vairākas reizes nedēļas laikā uzrunāja arī biedrības “Krīzes grūtniecības centrs” vadītāju Judīti Briedi-Jureviču, taču viņa, aizbildinoties ar aizņemtību, raidījumā nepiedalījās.
3. Valsts ģimnāzijas gadījums
Komentējot gadījumu 3. Valsts ģimnāzijā, IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts secināja, ka skolām būtu jāpieprasa izdales materiāli no vieslektoriem pirms plānotajām vieslekcijām.
Informatīvajā materiālā tika runāts par kontracepciju, grūtniecību un iespējamiem riskiem, kas saistīti ar seksuāli transmisīvajām slimībām (STS). Īpaši jāatzīmē šī vieta:
“Prezervatīvu lietošana ir kā krievu rulete. Pirmā lodes kamera ir prezervatīvs, kas plīst, un tu dabū sifilisu, otrajā tu iegūsti STS, no kā prezervatīvi neaizsargā vispār, trešajā tu inficējies ar nāvējošu slimību, ceturtajā tu iegūsti pavisam jaunu STS, kas vēl nav pētīta.”
IKVD pārbaudes laikā secināja, ka minētā informācija nav zinātniski pamatota. To raidījuma laikā apliecināja Juris Zīvarts.
Savukārt biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle atzīmēja, ka pagaidām neviens kontracepcijas līdzeklis nav drošāks par prezervatīvu.
Savukārt, organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa atzīmēja, ka ne tikai skolā, bet arī ģimenē obligāti jārunā ar bērnu par attiecībām un reproduktīvo veselību.
Juris Zīvarts atzina, ka tādi gadījumi kā 3. Valsts ģimnāzijā nav bieža parādība. Apmēram reizi gadā IKVD saskaras ar neviennozīmīgi vērtējamām lekcijām skolās. Viens gadījums, piemēram, bija saistīts lekciju par uzturu, konkrēti par vegānu un veģetāriešu dzīvesveidu. Šajā lekcijā, kā apgalvo Zīvarts, informācija pasniegta vienpusēji.
Veselības mācība – atsevišķi vai integrēti?
Pirms diskusijas TVNET intervēja Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāju Inetu Upenieci par to, kā nākotnē Latvijas skolēnus izglītos ar veselību saistītos jautājumos. Saskaņā ar Upenieces teikto, šo saturu paredzēts, kā vairākus gadus līdz šim, mācīt integrēti, proti, iekļaujot šo mācību saturu vairākos mācību priekšmetos.
Inga Akmentiņa-Smildziņa piekrita šādai idejai, tomēr ekspertei radās šaubas par to, cik kvalitatīvi tas tiks darīts.
Diskusijas laikā tika apspriests arī VISC skaidrojums, kādēļ veselības mācība netiek apsvērta kā atsevišķs mācību priekšmets. Skaidrojums bija šāds:
“Ir skaidrs, ka diennaktī ir 24 stundas, ir skaidrs, ka skolēnam izglītības likumā ir definēta maksimālā slodze, cik mācību stundas dienā un nedēļā viņam var būt. Un, tā kā 21.gs. nāk ar jaunām prasībām vēl un vēl klāt tām esošajām, kas mums jau ir, diemžēl stundu skaitu un skolēnu slodzi palielināt nav iespējams.”
VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja
“Var parādīties visādas prasmes, bet mūsu ķermenis nekādā veidā ar gadiem nemainās. Visi orgāni ir tur, kur tie ir. Visa mūsu vēlme uz attiecībām paliek nemainīga, lai kāds gadsimts pienāktu,” uzskata Akmentiņa-Smildziņa.
Savukārt Iveta Ķelle norādīja, ka Latvijas skolās nepietiekami māca veselības pratību.
“Mums tikko bija gadījums, kur bērnunama pedagogi noraidoši izturējās pret to, ka mēs pubertātes laikā meitenēm stāstījām par to, kādi ir meitenēm orgāni. Tas ir viens gals. No otras puses, klausījos Latvijas radio, kur runāja par to, ka pie mums notiek seksuālā vardarbība. Ja bērns nemāk nosaukt orgānus, viņš pat nevar pateikt, ka pret viņu bija seksuālā vardarbība,” stāstīja Ķelle.
Izglītot vecākus un diskutēt!
Diskusijas dalībnieki daudz runāja arī par iespējamo rīcību: ko iesākt, lai bērni un arī viņu vecāki būtu labāk izglītoti par reproduktīvās veselības jautājumiem?
“Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka skolās būtu vairāk jārīko diskusijas par visdažādākajiem jautājumiem, ieskaitot seksuālo veselību.
Tāpat sieviete uzskata, ka ir jāizglīto skolēnu vecāki. Kā atklājās diskusijā, tas pamazām notiek. Piemēram, kā zināja stāstīt Iveta Ķelle, “Papardes zieds” par dažādiem jautājumiem ir izglītojis apmēram 500 skolotājus. Taču viņa norādīja uz vienu būtisku problēmu:
"Arī Veselības ministrijā. Vienai nevalstiskai organizācijai nav tās kapacitātes, lai pēc tam uzturētu interesi par seksualitātes tēmu šiem 500 skolotājiem. Ar viņiem būtu jātiekas, viņiem būtu nepieciešama supervīzija,” skaidroja Ķelle.
Turklāt viņa uzsvēra vecāku lomu savu bērnu izglītošanā.
“Kā lai mēs sasniedzam tos vecākus, kuriem vai nu viņu pašu dzīves pieredzes, vai ekonomisku vai dažādu apstākļu dēļ nav bijusi iespēja būt par apzinātiem, gudriem vecākiem? Tas ir lielais jautājums,” uzsver Ķelle.
Savukārt IKVD Uzraudzības departamenta vadītājs Juris Zīvarts paziņoja, ka
Pēc Zīvarta teiktā, tas ir veids, kā mazināt zināšanu iztrūkumu mācību saturā, jo, iespējams, ir jautājumi, kuros NVO ir kompetentākas. Tāpat šāda veida sadarbība varētu mazināt iespēju, ka skolās iekļūs organizācijas, kas pasniedz apšaubāmu informāciju.
Diskusijas beigās izskanēja tēze, ka Latvijas sabiedrībai vēl aizvien ir grūti un pat kauns runāt par jautājumiem, kas saistīti ar reproduktīvo veselību un attiecībām. Kā atzīmēja Iveta Ķelle,
