ASV sankciju piemērošana pret Aivaru Lembergu ir izraisījusi ažiotāžu Latvijā. Ko šis notikums liecina par Latvijas un ASV attiecībām?

Kas ir noticis?

Pirmdien, 9. decembrī, ASV Finanšu ministrija Starptautiskajā korupcijas apkarošanas dienā paziņoja, ka savā sankciju sarakstā iekļauj Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Vienlaicīgi Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) ir nosaucis četras Lembergam piederošas (vai viņa kontrolē esošas) kompānijas - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija. Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tiek bloķēti visi Lemberga īpašumi, daļas īpašumos un augstāk minētās organizācijas un tām tieši vai netieši piederošās struktūras, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē. Par tiem tad attiecīgi ir jāziņo OFAC.

Tāpat ir tikusi izdota Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1, kas nosaka, ka 30 dienu laikā ir jāpārtrauc sadarbība ar sankciju sarakstā iekļautajiem – Lembergu, Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. OFAC ziņojumā Lembergs ir pieskaitīts bijušām vai esošām amatpersonām, kas ir atbildīgas, līdzdalīgas un tieši vai netieši iesaistītas korupcijā.

Lai gan pastāv atšķirīgi viedokļi par to, vai tas kaut ko varētu mainīt par oligarhu dēvētas personas izmeklēšanas gaitā, tomēr visa šī lieta liek domāt par vairākiem secinājumiem saistībā ar notiekošo Latvijas un ASV attiecībās.

FOTO: Pexels

Secinājums Nr. 1: ASV ir pozicionējusies kā atbalstītāja pretkorupcijas reformām Latvijā

Neatkarīgi no tā, vai šis lēmums ir nācis no ASV pašas vai ticis lūgts no Latvijas valdības puses, Vašingtona nu ir sevi jau atkal publiski nostādījusi kā pretkorupcijas reformu atbalstītāju mūsu valstī. Šī pozicionēšanās ir ļoti zīmīga pēc vēl salīdzinoši nesen izteiktā «aizrādījuma» saistībā ar situāciju Latvijas banku sektorā.

Tajā brīdī daudziem varēja likties, ka ASV Finanšu ministrija  pret Latviju izturas kā strostētāja un pāraudzinātāja, turpretī šajā brīdī publiskajā paziņojumā tiek skaidri norādīts, ka Latvijas valdība ir šīs institūcijas partneris.

Ziņojuma tekstā jau pašā sākumā tiek uzsvērts, ka ASV un Latvijas valdības ir cieši sadarbojušās, lai izskaustu korupciju Latvijā un citur.

Tāpat tekstā Latvija tiek nosaukta kā atslēgas sabiedrotais Eiropā, pret kuru Vašingtona ir gatava turpināt pildīt savas saistības un cīnīties pret Latvijas ekonomiku vājinošajiem oligarhiem.

Iespējams, ka šajā nostājā varētu iezīmēties arī sava veida uzslava par līdz šim paveikto darbu pretkorupcijas jomā. ASV galu galā ir svarīgi arī iedrošināt savus sabiedrotos īstenot sev izdevīgu ārpolitiku ar pozitīvisma malku. Galu galā – vai efektīvāk ir uzturēt spriegumu, vai arī motivēt ar dažādiem uzmundrinājumiem?

Secinājums Nr. 2: svarīga līdzšinējās Latvijas valdības uzvara

Ņemot vērā, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš jau ilgstoši ir uzsvēris nepieciešamību izskaust korupcijas pēdas Latvijā (īpaši banku sektorā), šāda ASV pretimnākšana ir svarīgs viņa īstenotās politiskās nostājas atzinums starptautiskā līmenī. Tagad valdība saviem politiskajiem konkurentiem daudz vieglāk var pamatot nepieciešamību turpināt pagaidām uzņemto kursu.

Galu galā - ir salīdzinoši viegli pateikt, ka ir nepieciešams darīt tā, nevis citādi, ja konkrētās darbības rezonē ar galvenā starptautiskā sabiedrotā drošības jomā viedokli.

Savukārt starptautiskās drošības joma Latvijā ir ārkārtīgi nozīmīga. Īpaši tāpēc, ka mūsu valsts vēl arvien izjūt Krievijas spiedienu pārbaudīt NATO ārējo robežu.

FOTO: Valsts kanceleja

Secinājums Nr. 3: esam nokļuvuši ASV tuvāko sabiedroto lokā

Ņemot vērā, ka Latvijas valsts jau no savas neatkarības atgūšanas pirmsākumiem ir uzņēmusi ciešu atlantisko virzienu un likusi uzsvaru sadarbībā tieši uz ASV (nevis uz Eiropas Savienību), iespējams, esam nonākuši epizodē, kurā jau atkal varam redzēt šīs virzības augļus.

Šajā kontekstā nāk prātā nesen notikušais NATO samits, kurā mūsu valsts tika uzaicināta uz īpašajām Trampa rīkotajām 2% pusdienām. Tajās piedalījās tikai valstis, kuras savos aizsardzības tēriņos tērēja ne mazāk par 2% no IKP – ASV prasība, kura īpaši aktuāla kļuvusi Donalda Trampa laikā. Tāpat jāatceras arī, ka šā gada septembrī tika parakstīts pakts par ASV militārās klātbūtnes palielināšanu Polijā. Kā norāda daudzi militārie analītiķi, šiem spēkiem būs arī liela nozīme Baltijas valstu drošības nodrošināšanā.

Iespējams, ka Lemberga sankcionēšanu varētu skatīt arī kā vēl vienu ASV labvēlības epizodi.

Galu galā – Lembergs pats par sevi nav tik ievērojama persona, lai par viņu interesētos tikpat ļoti kā par starptautiskajā ieroču tirdzniecībā iesaistītajiem elementiem (pret kuriem sankcijas tika izziņotas reizē ar viņu). Neatkarīgi no «iekšējās virtuves» ASV valdības gatavība publiski pievērst uzmanību arī tādai vairāk tieši Latvijai svarīgai problēmai norāda, ka esam Vašingtonas tuvākajā redzeslokā.