Eiropas zaļais kurss: EP deputātu pirmās reakcijas (1)

Pēc Eiropas Parlamenta izsludinātā ārkārtas stāvokļa klimata jomā Komisijas prieksšēdētāja fon der Leiena trešdien Briseles plenārsēžu zālē atklāja Komisijas plānus, kā panākt, lai Eiropas Savienība līdz 2050. gadam kļūtu par klimatneitrālu kontinentu.

Uz to atbildot, EP politisko grupu vadītāji pauda savus viedokļus, prasot nodrošināt, lai topošais “Eiropas klimata likums” tiktu finansēts un piemērots ekonomiski un sociāli līdzsvaroti.

Noslēdzot divas stundas ilgās debates par Eiropas zaļo kursu, par šo jomu atbildīgais komisārs Franss Timmermans atbildēja uz vairākiem EP deputātu jautājumiem par to, kā finansēt energopāreju Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīs un nodrošināt, lai Eiropas un trešo valstu rūpniecības nozares konkurētu pēc līdzīgiem noteikumiem.

Estere de Lange pauda savas politiskās grupas atbalstu viedoklim, ka mums ir “morāls pienākums” aizsargāt planētu: “Mēs esam pēdējā paaudze, kam vispār vēl ir iespēja to darīt. Vērienīgam zaļajam kursam ir jāiet rokrokā ar saskaņotu un konsekventu rūpniecības politiku, pulcējot spēcīgākos un apdāvinātākos no visām jomām, lai rastu viedus risinājumus." Noslēgumā viņa piebilda: ja citas pasaules daļas nespēlēs pēc līdzīgiem noteikumiem, Eiropas Savienībai jāapsver piekļuves ierobežošana Eiropas tirgum.

Irače Garsia teica: “Šodien mēs tikām iepazīstināti ar jaunu izaugsmes modeli, lai pārveidotu ES par taisnīgāku un labklājīgāku sabiedrību.” Viņasprāt, šim modelim jābalstās uz trim pīlāriem: zaļais pīlārs mērķu sasniegšanai klimata jomā, sarkanais pīlārs, lai nodrošinātu spēcīgu zaļā kursa sociālo dimensiju, un finansiālais pīlārs, ES daudzgadu budžetā paredzot pietiekamus resursus šo mērķu sasniegšanai.

"Mūsu vienīgais ceļš ir pārvērst šo problēmu izdevībā," sacīja Dačjans Čološs. Tāpēc “zaļajam kursam nevajadzētu palielināt birokrātiju”, bet gan jāpanāk sabiedrības iesaistīšana. Viņš aicināja gaidāmajā klimata likumā noteikt stingrākus ES mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai.

Filips Lambērs lūdza ES apņemties līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 65% un nodrošināt ilgtspējīgus resursus, gādāt par bioloģisko daudzveidību un cīnīties pret piesārņojumu. Viņš sacīja, ka no nākamajā Daudzgadu budžetā plānotā “Taisnīgas pārejas fonda” labums būtu jāgūst visneaizsargātākajiem cilvēkiem, savukārt ES lauksaimniecības un finanšu politikai būtu vajadzīgs “kapitālais remonts”.

Rišards Legutko sacīja, ka Komisijai būtu jāstrādā ar dalībvalstīm, kuras tūdaļ Eiropadomē gatavojas apspriest emisiju samazināšanas mērķus. “Vai Komisija cenšas atņemt varu dalībvalstīm? (..) Valdības nevajadzētu atstāt malā, lemjot par kaut ko tik fundamentālu,” viņš piebilda.

Mano Obrī savas grupas vārdā ierosināja alternatīvu “jauno zaļo kursu”, piemērojot oglekļa, plastmasas un petrolejas nodokļus, kā arī saistošus pasākumus emisiju samazināšanai par 70%, lai nodrošināt humānāku sociālo un ekoloģisko pāreju.

Eiropas Parlaments savu vērtējumu par Komisijas zaļo kursu paudīs rezolūcijā, kuru pieņems 2020. gada 13.-16. janvāra plenārsesijā.