Leonardo di Kaprio uzņem filmu par cūkdelfīnu glābšanu

FOTO: Publicitātes foto

Tiek lēsts, ka pasaulē atlicis ne vairāk kā 15 vakitu jeb Kalifornijas cūkdelfīnu. Tikai pusotru metru garos jūras zīdītājus, kas mīt par pasaules akvāriju dēvētajā Kortesa jūrā (Kalifornijas līcī), apdraud gan vietējie maluzvejnieki, gan starptautiskie noziedznieku sindikāti. Cīņa ar tiem ir nežēlīga un skarba.

Izrādās, retie jūras zīdītāji ir krituši par upuri miljoniem dolāru vērtam melnajam kontrabandas tirgum – Kortesa jūrā mīt arī retās totoabas. Ķīnas tradicionālajā medicīnā valda ticējums, ka totoabu pūslim piemīt brīnumainas dziedināšanas spējas, kaut arī to ārstnieciskās īpašības nav zinātniski pierādītas. Žāvētus vai konservētus pūšļus Ķīnā tirgo kā lielu dārgumu.

Lai “smeltu zeltu” no Kalifornijas līča ūdeņiem, spēkus ir apvienojuši gan Meksikas narkotiku karteļi, gan ķīniešu kontrabandisti. Totoabu zvejošana ir aizliegta, tomēr iespējamā peļņa ir pārāk liela un zvejnieki turpina riskēt. Taču maluzvejnieku izmantotās metodes – žaunu driftertīkli - apdraud ne tikai totoabas, bet arī vakitas un citus Kortesa jūras iemītniekus.

Par to, kā zinātnieki, tehnoloģiju aktīvisti, žurnālisti, slepenie aģenti kopā ar Meksikas jūras spēkiem cenšas pasargāt Kalifornijas līča iemītniekus, vēsta arī jaunā, teju trillerim līdzīgā dokumentālā filma “Ēnu jūra”, kas “National Geographic” būs skatāma pirmdien, 16.decembrī. Dokumentālais projekts ir režisora Ričarda Ladkāni un populārā aktiera un vides aktīvista Leonardo di Kaprio kopdarbs.

FOTO: Publicitātes foto

Tagad Ladkāni atzīst, ka, piekrītot darboties šajā projektā, viņam neesot bijis ne jausmas, cik bīstami tas var būt. Filmēšanas komanda Meksikā saskārās ar nemieriem, piedzīvoja ložu lietu un kļuva par mērķi vienam no ietekmīgākajiem karteļiem.

“Tā ir bīstamākā filma, kurā jebkad esmu iesaistījies. Un es esmu piedalījies vairāk nekā 50 projektos,” stāsta režisors.

Viņš atklāj, ka nācies dzīvot kā aplenkumā: algot miesassargus un aprīkot māju ar novērošanas sistēmām, visu diennakti dzīvot kopā ar apsardzi. Tomēr, ja kartelis vēlētos nogalināt apvienoto filmēšanas un dabas draugu grupu, viņiem nekas netraucētu to izdarīt.

Jāatzīst, ka vakitas zināmā mērā ir visai mītiskas jūras radības, kas necaurredzamajos ūdeņos pārvietojas, izmantojot eholokāciju. Kalifornijas cūkdelfīni dzīvo tikai un vienīgi Kortesa jūras ziemeļdaļā iepretim Meksikas ziemeļrietumu piekrastei. Mazie jūras zīdītāji tika atklāti vien pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Pirmo sugas aprakstu pētnieki Kens Noriss un Viljamss Makfērlands publicēja, balstoties uz trim galvaskausiem, kas tika atrasti Kortesa jūras krastos. Pirmā vakita tika nofotografēta vien astoņdesmitajos gados.

FOTO: Publicitātes foto

Zinātnieki lēš, ka 1997.gadā Kortesa jūrā mitinājās 567 vakitas. Jau 2008.gadā to skaits samazinājās līdz 245, bet 2015.gadā bija atlikuši mazāk kā 60 cūkdelfīnu, pēc gada – mazāk nekā 30. 2018.gada decembrī tika lēsts, ka dzīvajos ir atlikušas vien 15 vakitas. Dramatiskā cūkdelfīnu skaita samazinājuma iemesls ir žaunu tīklu izmantošana. Vakitas ar purnu tajos sapinas, vairs nespēj pacelties virs ūdens ieelpot gaisu un iet bojā.

2017.gadā Meksikas valdība kopā ar vairākām nevalstiskajām organizācijām, tostarp Nacionālo zīdītāju glābšanas fondu sāka vakitu glābšanu, mēģinot tās pārvietot uz neapdraudētām vietām. Tajā pašā gadā divus cūkdelfīnus izdevās notvert. Viena bija pusaugu mātīte, kura bija jāatbrīvo pēc dažām stundām, jo pētniekiem bija bažas par stresa līmeni. Otra – pieaugusi mātīte – nomira dažas stundas pēc nonākšanas cilvēku aprūpē. Pēc tam vakitu konservēšanas programma tika slēgta.

FOTO: Publicitātes foto

Vienlaikus pastiprinātā cūkdelfīnu uzraudzība sagādā raizes vietējiem iedzīvotājiem, jo ierobežo iespējas zvejot un pelnīt. Tādēļ Daļa Meksikas piekrastes iedzīvotāju pat apgalvo, ka tādu vakitu nemaz nav un ka tās visas ir tikai leģendas. Protams, jāņem vērā fakts, ka Kalifornijas cūkdelfīni ilgu laiku nebija nofilmēti.

Faktiski Ladkāni komanda bija pirmā, kas vispār mērķtiecīgi vēlējās iemūžināt šos retos jūras zīdītājus. Pēc piecu nedēļu gaidīšanas cūkdelfīnu “videomedībās” devās 90 zinātnieki 15 laivās. Viņi bija gatavi, ka redzēs vien nozibam kādu spuru, tādēļ, nonākot vakitu tuvumā, visi aizturēja elpu.

FOTO: Publicitātes foto

“Iedomājieties, jūs filmējat dzīvnieku, kas vienmēr ir bijis noslēpums. Jūs esat pirmais pasaulē, kurš jebkad ir fiksējis vakitu, un zināt, ka šie materiāli tiks izmantoti turpmākos simts gadus. It īpaši, ja cūkdelfīni izmirs un video būs vienīgais pierādījums par to eksistenci. Tas ir tāpat kā filmēt Lohnesa ezera briesmoni,” saka dokumentālās filmas režisors.

Tagad dabas aizstāvji un varas iestādes vairāk koncentrējas uz cīņu pret nelegālo zveju, konfiscē atklātos nelegālos žaunu tīklus, tā vietā cenšoties pārliecināt iedzīvotājus izmantot tīklus, kas neapdraud jūras iemītniekus. Nakts dežūrā Džeks Hatons, dronu pilots uz patruļkuģa “Sea Shepherd” pamana malumedniekus, kas savā laivā ievelk nāvējošos tīklus. Saprotot, ka ir pamanīti, viņi pamet lomu un raķetes ātrumā bēg no Meksikas jūras spēkiem. Šī pakaļdzīšanās ir tikai viena no vairākām, kad dabas sargi saķeras ar noziedzniekiem.

2019.gada oktobrī Meksikas Vides aizsardzības federālais birojs, Meksikas jūras sekretariāts, Nacionālā ūdenskultūras un zvejniecības komisija, policija, žandarmērijas vides aizsardzības nodaļa un ģenerālprokurors gatavojās nosūtīt 14 federālos inspektorus un 600 militārpersonas uz līci, lai nepārtraukti kontrolētu vakitu mītnes vietas.

Uz augšu