RS iepirkumu lietā izmeklēšanas gaitu būtiski ietekmē starptautiskā sadarbība

SIA "Rīgas satiksmes" (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turētais bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Decembrī apritot vienam gadam, kopš veiktas plašas aizturēšanas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumu lietā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norāda, ka starptautiskā sadarbība būtiski ietekmē izmeklēšanas gaitu.

KNAB skaidroja, ka kriminālprocesā turpinās aktīvs izmeklēšanas darbs, tai skaitā, starptautiskā sadarbība, kas būtiski ietekmē pirmstiesas izmeklēšanas gaitu.

Birojs norādīja, ka šajā kriminālprocesā septiņas personas joprojām ir aizdomās turētā statusā. Tāpat kriminālprocesā iesaistītajām personām nav grozīti drošības līdzekļi.

Minēto krimināllietu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai KNAB nodos, tiklīdz procesa virzītājs un uzraugošais prokurors būs pārliecinājušies, ka izmeklēšanā savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai sākto kriminālprocesu varētu novest līdz "krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam."

Lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, KNAB pašlaik plašāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu un tajā iesaistītajām personām, tostarp informāciju, uz kurām personām un kādi kriminālprocesuālie ierobežojumi attiecināti nevar sniegt.

LETA jau ziņoja, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim "Rīgas satiksmes" veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro. 

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērnā decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Daļa lietā apcietinātās personas vēlāk tika atbrīvotas pret drošības naudu. Kopējais noteiktais drošības naudas apmērs ir 870 000 eiro.

Jūnija beigās aizdomās turētā statuss tika piemērots arī bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S). KNAB šogad jūnijā norādīja, ka, veicot procesuālās darbības konkrētajā kriminālprocesā, KNAB toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma priekšmetu, kurš ar kompetentās institūcijas atzinumu atzīts par stratēģiskās nozīmes ierīci.

Pats Ušakovs sociālajā tīklā "Facebook" iepriekš norādījis, ka izņemtā ierīce bijusi "paštaisīta ierakstoša ierīce", kas atradusies plauktā. "Kā es sapratu no apraksta, runa ir par līmētu albumu, kurā bija iebūvēti kamera un mikrofons," skaidrojis Ušakovs. Viņš arī norādījis, ka ierīces atrašanās kabinetā viņam radījusi izbrīnu.

Ušakova gadījums gan patlaban ir izdalīts atsevišķā kriminālprocesā no "Rīgas satiksmes" iepirkumu lietas.

No KNAB iepriekš skaidrotā par "Rīgas satiksmes" kriminālprocesu izriet, ka tas sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar "Rīgas satiksmi" saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās. Tāpat KNAB nekomentē vai kāds statuss ir piemērots Rīgas domes amatpersonām.

"Nekā personīga" ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādējādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja CBA un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, Polijas pretkorupcijas dienests (CBA) sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.

Uz augšu