Izvērtējot konkursam par 2019.gada nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem iesniegtos pieteikumus, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi desmit nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē, kuru vidū ir arī pētījums par egļu mežiem Latvijā un laika posmu Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, pavēstīja akadēmijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stengrevica.
Šogad konkursam tika iesniegts 31 pieteikums un piešķirti septiņi LZA Prezidenta Atzinības raksti. Desmit nozīmīgāko sasniegumu vidū ir pieci sasniegumi teorētiskajā zinātnē un pieci lietišķajā zinātnē.
Teorētiskajā zinātnē par nozīmīgākajiem sasniegumiem atzīti veiktie aprēķini par jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai. Tāpat par nozīmīgu sasniegumu atzīts atklātais organiskās sintēzes reaģents ar lielu pielietošanas potenciālu medicīnas ķīmijā.
Kā būtisks izcelts arī veiktais daudzpusīgais pētījums par tēlotājas mākslas, grāmatu mākslas, arhitektūras, profesionālās lietišķās mākslas, tautas mākslas un mākslas dzīves attīstību Latvijas teritorijā vairāk nekā 100 gados no 18.gadsimta beigām līdz 1890.gadam, uzsvēra Stengrevica.
Tāpat teorētiskajā zinātnē par nozīmīgiem sasniegumiem LZA atzina pirmo Latvijā un pasaulē tapušo skatījumu uz vairāku kultūru mijiedarbes ainu kopš Latvijas teritorijā ieradās pirmie iedzīvotāji, kā arī pētījumu, kurā dokumentēts laika posms Zviedrijas latviešu trimdas vēsturē, atklājot radošas personības skaudro ikdienu un spēju saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību, sacīja Stengrevica.
Par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā zinātnē atzīta jauna līdzstrāvas elektroapgādes sistēma ražošanas industrijai, izpēte par vispusīgo redzes sistēmas funkcionalitāti darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko trīs dimensiju ekrānu, kā arī jauna specifisku mutāciju lēnā miozīnu saistošā proteīna C gēna atklāšana un saistīšana ar jaunu, līdz šim neaprakstītu pārmantotu neiromuskulāro fenotipu - miogēnu tremoru un miopātiju.
Šogad zinātnieki arī izstrādājuši konceptuāli jaunu pieeju augstas emisijas nodrošināšanai cietvielās un veikuši starpdisciplināru pētījumu par egļu mežiem Latvijā, iekļaujot gan mežkopības, meža selekcijas, gan ģenētikas, fitopatoloģijas un ekonomikas atzinumus.
Akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis pateicās ikvienam Latvijas zinātniekam, kurš strādā Latvijas augstskolās un institūtos, laboratorijās un uzņēmumos. Viņš uzsvēra, ka šajā gadā izstrādātie gan teorētiskie, gan lietišķie pētījumi, kuru rezultāts ir mērāms ekonomiskās kategorijās - gan kā iestrādes tālākiem padziļinātiem fundamentāliem pētījumiem, gan kā komercializācijai tuvinātu industriālu produktu paraugi
Zinātnes sasniegumu izvērtēšanu Latvijas Zinātņu akadēmija veic kopš 2002.gada. Stengrevica stāstīja, ka gadu gaitā par LZA organizētā zinātnes sasniegumu konkursa popularitāti Latvijas zinātniski pētniecisko institūciju vidē un akadēmiskajās aprindās liecina stabilais konkursa dalībnieku skaits un pieteikumu nemainīgi augstā zinātniskā kvalitāte.
