No Tartu cietuma pirmdien gadu un četrus mēnešus pirms ieslodzījuma termiņa beigām atbrīvots par valsts nodevību notiesātais bijušais Igaunijas Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdnis Hermanis Simms, kuram par spiegošanu Krievijas labā piespriests 12 gadu un sešu mēnešu cietumsods.
72 gadus vecais Simms no cietuma iznāca sievas Hētes Simmas pavadībā, novēroja žurnālisti.
Jau ziņots, ka Tartu apriņķa tiesa 5.decembrī nolēma atbrīvot Simmu pirms termiņa.
Pēc tiesas vērtējuma, probācijas uzraudzība, kas saistīta ar pirmstermiņa atbrīvošanu, ļaus Simmu vairāk virzīt uz likumpaklausību nākotnē nekā visa piespriestā soda izciešana cietumā.
Gan Tartu cietums, gan prokuratūra atbalstīja 72 gadus vecā Simma pirmstermiņa atbrīvošanu.
Simmam noteikts pārbaudes laiks līdz 2021.gada 18.martam, kurā viņš ir pakļauts īpašai uzraudzībai un saistībām, kuru mērķis ir samazināt atkārtotas nozieguma pastrādāšanas riskus un disciplinēt notiesāto.
Savā lēmumā tiesa norādīja, ka Simma gadījumā, pēc tiesas vērtējuma, recidīvisma risks ir ļoti zems. Tiesa secināja, ka Simmam ir ārkārtīgi niecīgas iespējas piekļūt dažādai slepenai informācijai un dokumentiem, kas varētu interesēt citas valstis vai to organizācijas. Tāpat iespējamos recidīvisma riskus mazina Simma vecums un veselības stāvoklis.
Tiesa arī uzsvēra, ka Simma lietā ir izpildīti citi priekšnosacījumi pirmstermiņa atbrīvošanai, piemēram, notiesātā likumpaklausība un dzīvesvietas pieejamība atbrīvošanas brīdī. Simma raksturojumi un paša teiktais un uzvedība aizturēšanas un tiesas laikā liecinot, ka viņš ir izdarījis secinājumus, nožēlo savu rīcību un pēc veiksmīgi ievērot likumus stingras uzraudzības apstākļos.
Vairāki iepriekšējie Simma lūgumi par pirmstermiņa atbrīvošanu tika noraidīti.
Tiesas lēmuma pasludināšanas dienā Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja, ka lēmums pirms termiņa no ieslodzījuma atbrīvot Simmu nav saprotams.
"Man nav saprotama Hermana Simma pirmstermiņa atbrīvošana; lai gan saskaņā ar likumu tiesa ir pilnvarota to darīt, izvērtējot jautājumu, un tiesa ir izskaidrojusi savus argumentus tādam lēmumam, es šos argumentus nesaprotu," Reinsalu rakstīja sociālās saziņas vietnēs.
"Simms bija devis amata zvērestu aizsargāt Igauniju, un noslēpumu sargāšana bija viņa darbs. Viņš par naudu pārdeva mūsu un mūsu sabiedroto noslēpumus. Tikai drošības prasību izmaiņas vien pēc tam valstij izmaksāja 20 miljonus eiro," norādīja ministrs, piebilstot, ka Simma nodevība apdraudēja tūkstošiem Igaunijas un tās sabiedroto valstu pilsoņu dzīvības.
Bijušais tieslietu ministrs Reinsalu pauda, ka sodam par valsts nodevību vajadzētu iebiedēt citus iespējamos valsts nodevējus, kā arī kalpot par atmaksu Igaunijas valsts vārdā.
"Par to nav jākaunas. Visas valstis bargi vēršas pret nodevējiem, un tas ir pamatoti," paziņoja Reinsalu.
Ministrs pauda pārsteigumu par prokuratūras lēmumu nepārsūdzēt Simma pirmstermiņa atbrīvošanu.
Viņš atgādināja, ka pēc Simma aizturēšanas parlamentā tika virzīts ierosinājums spiegiem piespriest pat mūža ieslodzījumu.
Reinsalu norādīja, ka šī iecere ir tagad jāattīsta tālāk, ņemot vērā tieslietu ministra Raivo Aega ierosinājumus.
Aegs, komentējot tiesas lēmumu, laikrakstam "Postimees" sacīja, ka Simmam vajadzēja cietumā pavadīt visu piespriesto soda termiņu.
"Es joprojām uzskatu, ka valsts nodevējiem ir jāizcieš sods līdz pēdējai tā dienai," teica tieslietu ministrs, piebilstot, ka "tiesa, kas ir brīva un neatkarīga, ir izlēmusi. Neviens to nevar apstrīdēt."
Ministrs piebilda, ka Tieslietu ministrija nākamā gada sākumā izskatīšanai parlamentā gatavojas iesniegt likumprojektu, kas paredz liegt pirmstermiņa atbrīvošanu personām, kas notiesātas par atsevišķiem noziegumiem, tostarp valsts nodevību, kā arī noziegumiem pret cilvēci, sērijveida slepkavībām un sērijveida seksuāliem noziegumiem.
Toreizējais Igaunijas Aizsardzības ministrijas drošības departamenta vadītājs Hermans Simms tika aizturēts 2008.gada septembrī saistībā ar aizdomām par valsts nodevību, spiegojot Krievijas labā. Simms no 1995. līdz 2006.gadam strādāja dažādos amatos Aizsardzības ministrijā, tostarp vadīja Nacionālās drošības pārvaldi, kas atbildīga par valsts noslēpumu aizsardzību. Iepriekš Simms strādāja Iekšlietu ministrijā, tostarp bija Policijas departamenta ģenerāldirektors.
2009.gada 25.februārī Harju apriņķa tiesa Simmu atzina par vainīgu valsts nodevībā un dienesta informācijas nelikumīgā izpaušanā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un sešiem mēnešiem. Savu vainu viņš tiesā atzina.
Igaunijas Drošības policijas dati liecina, ka Simms no 1995. līdz 2008.gadam Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestam piegādājis tūkstošiem slepenu dokumentu, tostarp ar izlūkošanu, pretizlūkošanu un aizsardzības politiku saistītus materiālus, kuri Igaunijai bija pieejami tikai saskaņā ar starptautiskiem līgumiem.
