“Esam redzējuši daudz ko, bet šajā gadījumā nežēlība ir šokējoša,” tā dzīvnieku aizstāvji vērtē pagājušā gada sākumā piedzīvoto gadījumu, kad Jūrmalā kāds vīrietis nežēlīgi sakropļojis sunīti, mēģinot to nogalināt, jo saimniecei mājdzīvnieks gluži vienkārši bija apnicis. Dzīvnieku draugi arī ceļ trauksmi, ka tiesas šādos gadījumos pret varmākām izrāda īpašu mīkstsirdību.
Neskaitāmi sasitumi, izsista acs, spārdīšanas rezultātā sakosta mēle, hematoma, atsistas nieres un daudzas citas traumas - tik briesmīgā stāvoklī 16 gadus vecais Riči pirms gada nokļuva Slokas dzīvnieku patversmē. Līdzšinējai saimniecei suns bija apnicis, un viņa lūdza kādu vīrieti no tā atbrīvoties; viņš suni mēģinājis nožņaugt.
Suņa bijušajai saimniecei nekāds sods nedraud, jo par pasūtījumu nogalināt dzīvnieku Krimināllikums atbildību neparedz, taču varmākam draud līdz pat trim gadiem cietumā.
Šis ir tikai viens no šādiem gadījumiem - statistika ir drūma
Katru gadu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultāta tie gājuši bojā vai sakropļoti, tiek ierosināti aptuveni 50 kriminālprocesi, un šis skaitlis mazumā neiet.
Reālu cietumsodu tiesas izvairās piespriest - lielākoties varmākas tiek cauri ar piespiedu darbu vai naudas sodiem un nereti drīz vien pēc soda izciešanas kļūst par jauna dzīvnieka saimniekiem.
Slokas dzīvnieku patversmes vadītājs Oskars Mellers ir skarbs – cilvēkiem, kuri paši nav gatavi parūpēties par sevi, nedrīkstētu uzticēt rūpes par dzīvniekiem, piemēram, tas attiektos uz sociālajās mājās dzīvojošajiem.