/nginx/o/2020/01/15/12872947t1h4e5c.jpg)
Gandrīz pirms četrdesmit gadiem strādnieki, būvējot jaunu ēku Meksikā, nejauši atrada masīvu zelta stieni. Arheologi tagad beidzot apstiprinājuši to, ka zelta stieni actekiem 16. gadsimtā nozaga spāņu konkistadori.
1520. gada 30. jūnija naktī, cīnoties ar acteku nemierniekiem un badu, Ernando Kortess ar saviem sekotājiem nolaupīja pamatīgu čupu acteku dārgumu un aizbēga uz mūsdienu Meksikas teritoriju, kuru spāņu konkistadori bija nesen iekarojuši, vēsta "Live Science".
Tajā naktī, kas dēvēta par "La Noche Triste" (skumju nakts), nogrimstot kuģim tagad izžuvušā kanālā, noslīka daudzi spāņu kareivji un līdz ar viņiem – arī liels daudzums salaupīto acteku dārgumu, kuru skaitā bija arī milzīgais zelta stienis.
1981. gadā strādnieki šo teju divus kilogramus smago zelta stieni atrada, rokot pamatus jaunai bankas ēkai Meksikā. Lai arī zelta stienis atradās vietā, kur reiz kuģoja Kortess, tomēr nevienam prātā neienāca, ka tas ir nolaupītais acteku zelts.
Lai noskaidrotu zelta stieņa izcelsmi, grupa zinātnieku to izanalizēja, izmantojot rentgenstarus. Atklājās, ka tas sastāv no 76% zelta, 21% sudraba un 3% vara. Sastāvs precīzi sakrita ar citu dārgumu sastāvu, kas tika atrasti izrakumos acteku templī. Tas pierāda, ka zelta gabals reiz piederēja actekiem.
“Šis zelta gabals ir dramatisks spāņu iekarojumu liecinieks un unikāla tā saucamās skumju nakts liecība,” komentēja arheoloģisko izrakumu projekta direktors Leonardo Lopess Luhans.