Parakstu vākšanas vietās aktivitāte reģionos pirmajās stundās bijusi zema

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Novados, kur parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumu grozījumiem pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā sākta no rīta, aktivitāte bijusi zema, atklāja vēlēšanu komisijās.

Lai gan Tukuma novadā ir 12 parakstu vākšanas vietas, novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inta Kaminska klāstīja, ka lielāka aktivitāte gaidāma sestdien rīta pusē tieši Tukumā, kad cilvēki no novada brauks uz tirgu. Arī pagastos lielāks pieplūdums prognozējams rīta stundās, jo daudzi iedzīvotāji atkarīgi no sabiedriskā transporta kursēšanas laikiem.

Šodien parakstīties bija iespējams no plkst.9 līdz 13, un Kaminska pauda, ka "nevarētu teikt, ka neviens nebija", taču precīzākus datus par tiem, kas parakstījās, vēl nevarēja sniegt.

Arī Dobeles novadā parakstīties bija iespējams, sākot no plkst.9, un, pēc novada vēlēšanu komisijas vadītājas Veltas Lagzdiņas teiktā, savu izvēli izdarījis viens pilsonis. Viņa klāstīja, ka ir iedzīvotāji, kas neizprot parakstu vākšanas būtību un jautā, vai notiek vēlēšanas.

Viens iedzīvotājs parakstījies arī Jaunpils novadā. Vietējās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vija Rasa prognozēja, ka lielāka aktivitāte varētu būt brīvdienās, kad nāks strādājošie, kas izprot likuma grozījumus. Jaunpilī šodien bijuši divi gadījumi, kad iedzīvotāji, kas vēlējušies izteikt savu viedokli, bija atnākuši bez personu apliecinošiem dokumentiem.

Siguldas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Tatjana Krūmiņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka parakstu vākšanas pirmajā dienā par likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā pašvaldībā, parakstījušies vien trīs cilvēki.

"Novadā ir četras parakstu vākšanas vietas, divās no tām neieradās neviens cilvēks, bet vienā bija viens, otrā - divi cilvēki," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka cilvēki nebija sapratuši to, ka par izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā parakstīties var bez maksas, jo paralēli notiek parakstu vākšanas arī par citām iniciatīvām, piemēram, Saeimas atlaišanu, Saeimas deputātu skaita samazināšanu, kur par paraksta apliecināšanu pašvaldībās un pie notāriem ir jāmaksā valsts nodeva.

Krūmiņa iedzīvotāju zemo aktivitāti skaidroja ar to, ka likuma grozījumi neskar katru cilvēku individuāli, turklāt tie galvenokārt ir saistīti ar problēmām Rīgas pašvaldībā. Viņa pieļāva, ka, iespējams, cilvēki nevēlas liekus tēriņus tautas nobalsošanas sarīkošanai, tādēļ nesteidzas parakstīties.

Limbažu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inese Ščerbakova aģentūrai LETA teica, ka patlaban viņai ir informācija tikai par vienu no astoņām parakstu vākšanas vietām visā novadā. Šajā parakstu vākšanas vietā šodien nebija ieradies neviens pilsonis. Viņa to skaidroja ar to, ka patlaban valstī notiek vairākas parakstu vākšanas iniciatīvas un iedzīvotāji nesaprot, kā rīkoties.

Ščerbakova uzsvēra, ka pašvaldības mājaslapā ir publicēta detalizēta informācija par parakstu vākšanas vietām un laikiem tautas nobalsošanas ierosināšanai, kā arī skaidrojuši, ka parakstu vākšana notiek par Valsts prezidenta apturētajiem grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām". Viņa pauda cerību, ka varbūt vēlāk, kad medijos būs pievērsta lielāka uzmanība parakstu vākšanai, arī iedzīvotāji kļūs aktīvāki.

Lielākā daļa parakstu vākšanas vietu visā Latvijā darbu sāks plkst.15.

Jau ziņots, ka no šodienas līdz 14.februārim visā Latvijā notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā.

Grozījumi paredzētu, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domes ievēlētu uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums, pēc grozījumu autoru teiktā, piedāvāts, "lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā".

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta. Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu.

Pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits apturēja augstāk aprakstītos grozījumus. Līdz ar likumu izsludināšanas aizkavēšanu valdošā koalīcija ir atlikusi arī Rīgas domes atlaišanas likuma strauju virzīšanu Saeimā.

Parakstu vākšanai Latvijā izveidotas 358 parakstu vākšanas vietas, bet ārvalstīs - 41 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams tikai, parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz.

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāji, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas.

Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Tāpat apturētie likumi tiks publicēti un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.

Uz augšu