Turpmāk valsts visiem melanomas pacientiem apmaksās imūnterapiju

Terapiju apmaksās gan iepriekš neārstētiem pacientiem ar BRAF gēna pozitīvu un negatīvu mutāciju, gan pacientiem ar BRAF gēna pozitīvu mutāciju, kuri progresējuši pēc iepriekš saņemtas mērķterapijas.

Līdz ar to metastātiskas melanomas ārstēšana Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, tiks nodrošināta atbilstoši starptautiskajām melanomas ārstēšanas vadlīnijām, norādīja dienesta pārstāve. 

To, kāda terapija katram ļaundabīgas ādas melanomas pacientam ir visatbilstošākā, izvērtēs un nozīmēs ārsts.

Līdz šim metastātiskas melanomas pacienti ar BRAF gēna pozitīvu mutāciju vairs neatbilda kompensējamo zāļu izrakstīšanas nosacījumiem, un valsts budžets nesedza pacientu dzīvībai nepieciešamo ārstēšanu, kas izmaksā desmitiem tūkstošus eiro.

Melanomas pacientu biedrība "Soli priekšā melanomai" vairākkārt pievērsa uzmanību šai situācijai. Tika rīkoti arī labdarības koncerti, lai vāktu ziedojumus terapijai pacientiem.

Plašāk izskanējis vienas no biedrības dibinātājām - Sondras Zaļupes - stāsts. Biedrībā skaidroja, ka sākotnēji Zaļupe lietoja zāles, kas mēnesī maksāja 9000 eiro un kuras viņai sedza valsts. Tomēr melanomas paveids mainījās, un nu viņai vajag zāles, kas izmaksā aptuveni 4500 eiro mēnesī, tomēr valsts šos preparātus nekompensē. Šobrīd terapija tiek nodrošināta ar līdzcilvēku ziedojumiem.

Biedrības "Soli priekšā melanomai" vadītāja Olga Valciņa aģentūrai LETA pauda gandarījumu par jaunajām izmaiņām. "Šis ir grandiozs solis uz priekšu - milzīgs paldies politiķiem un ziedotājiem," uzsvēra biedrības vadītāja.

Pēc Valciņas teiktā, tieši biedrības pārstāvji "bija tie, kas skaļāk runāja par to, ko visi zināja". Proti, biedrība iesaistījās informētības celšanā gan sabiedrības, gan valstiskā līmenī, devās uz Saeimas komisijām, klātienē tikās ar ārstu organizācijām, pauda savu nostāju pacientu forumos.

Vaicāta par tālākajiem biedrības soļiem, biedrības vadītāja stāstīja, ka patlaban ir divi virzieni, kuros tiek strādāts. Pirmkārt, notiek darbs pie pacientu ceļveža izstrādes, kas palīdzētu melanomas pacientiem iegūt visu nepieciešamo informāciju.

Otrkārt, biedrība ir iesaistījusies sarunās ar atbildīgajām iestādēm par adjuvanta terapijas nodrošināšanas iespējām. Valciņa norādīja, ka šāda terapija jau tiek nodrošināta melanomas agrīnās stadijas pacientiem vairākās Skandināvijas valstīs, un pēdējie pētījumi liecinot, ka šādas terapijas nodrošināšana atstājot pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu.

Melanoma ir viens no ļaundabīgo ādas audzēju veidiem, ja tas netiek laicīgi pamanīts, var rasties metastāzes jeb vēža šūnu izplatīšanās caur asins plūsmu vai limfātisko sistēmu, skaidro speciālisti.

Ik gadu Latvijā melanomu atklāj vidēji 200 cilvēkiem, un katru gadu ar melanomu mirst aptuveni 80 cilvēku. Ja vēl pirms desmit gadiem, attīstoties metastāzēm, šo vēzi Latvijā nebija iespējams ārstēt un pacients bija nolemts nāvei, šodien, izmantojot jaunākās paaudzes terapiju, arī melanoma kļūst par hronisku slimību, norāda speciālisti.

Šogad janvārī, komentējot situāciju, kurā nonākusi konkrēti Zaļupe, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atzina, ka šāda situācija radusies, jo ļoti ierobežota finansējuma apstākļos ir mēģināts rast risinājumus, kas sistēmiski šķiet labi, bet, tikko skar konkrētu pacientu, tie šķiet absolūti absurdi. Viņa norādīja, ka NVD vērtē, kādas būtu iespējamas izmaiņas, solot rezultātu iespējami ātri.