Igaunijas prezidente viesojas Antarktīdā

FOTO: publicitātes

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ieradusies netipiskā oficiālā vizītē Antarktīdā.

Kaljulaida uz Antarktīdu devusies, lai piedalītos pasākumos par godu sestā kontinenta atklāšanas 200.gadadienai un tiktos ar tai veltītās igauņu ekspedīcijas dalībniekiem.

Kaljulaida vizītes laikā uzsvēra, ka klimata pārmaiņas esot globāla problēma, kas jārisina kopīgi, vēsta "Postimees".

Uz Antarktīdu prezidente devās no Čīles, kur tikās ar Čīles prezidentu Sebastjanu Piņeru un parlamenta deputātiem, ar kuriem apsprieda digitālās sadarbības jautājumus.

Pēc tam Kaljulaida devās uz Puntaarenasu Čīles dienvidos, bet no turienes tālāk uz Antarktīdu, kur tiksies ar šā kontinenta atklāšanas divsimtgadei veltītās ekspedīcijas dalībniekiem, piedalīsies šai gadadienai veltītajos pasākumos un apmeklēs polārstacijas Karaļa Džordža salā. Igaunijā viņa atgriezīsies 31.janvārī.

Viss šis brauciens kopumā izmaksās 12 000 eiro, paziņojusi prezidentes kanceleja.

Jau ziņots, ka Igaunijas Jūras muzeja un bezpeļņas organizācijas "Thetis Ekspeditsioonid" rīkotā ekspedīcija ar jahtu "Admiral Bellingshausen" 11.jūlijā no Kronštates Krievijā devās izglītojošā un populārzinātniskā ekspedīcijā, lai pieminētu 200.gadskārtu, kopš  Sāmsalā dzimušais vācbaltu izcelsmes Krievijas impērijas jūrasbraucējs un kartogrāfs Fabiāns Gotlībs fon Belingshauzens, kas Krievijā pazīstams kā Fadejs Belinshauzens, atklāja Antarktīdu.

"Admiral Bellingshausen" ir divmastu jahta ar gandrīz 24 metrus garu tērauda korpusu un 400 zirgspēku motoru, kas piemērota kuģošanai uz polārajiem reģioniem. Tās starptautiskajā apkalpē ir 12 cilvēki, bet katrā brauciena posmā tajā viesojas pazīstami zinātnieki un ar jūrniecību saistītas personības. Kopumā ekspedīcijā piedalās aptuveni 200 cilvēki.

Belingshauzenam (1778-1852) kā pieredzējušam kapteinim un izcilam kartogrāfam tika uzticēts vadīt ekspedīciju, kas no 1819. līdz 1821.gadam ar kuģiem "Vostok" un "Mirnij" devās apkārt pasaulei ar mērķi pētīt Dienvidu okeāna akvatoriju, lai pierādītu vai atspēkotu pieņēmumus par sestā kontinenta esamību. 1820.gada 27.janvārī kuģotāji nonāca punktā, kas pēc noteiktajām koordinātām atrodas 32 kilometrus no Karalienes Modas zemes krasta Austrumantarktīdā un reģistrēja ledāju, kas tagad pazīstams kā Fimbula šelfa ledājs.

Savā ceļā jahta "Admiral Bellingshausen" iegriežas dažādās ostās, lai populārzinātniskos semināros ar šo jūrniecības vēstures lappusi iepazīstinātu interesentus citviet pasaulē un vienlaikus pievērstu uzmanību arī mūsdienu vides un klimata problēmām.

Uz augšu