NATO un tās dalībvalsts Turcija joprojām nav panākušas vienprātību par Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu S-400 piegādi Ankarai, ceturtdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Stoltenbergs: NATO un Turcija joprojām nav panākušas vienprātību par S-400 darījumu (1)
"Līdz šim nav bijis iespējams panākt vienošanos par to," diskusijā Davosas ekonomikas forumā paziņoja Stoltenbergs. "Mēs darīsim visu, lai atrastu veidu šo jautājumu atrisināšanai, jo šis ir viens no jautājumiem, kas rada problēmas alianses iekšienē - to nekādi nevar noliegt."
Diskusijā piedalījās arī Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušolu, kurš stingri aizstāvēja sistēmu iegādi no Krievijas, norādot, ka Turcijai nebija citas izvēles sakarā ar NATO pretgaisa aizsardzības sistēmu skaita samazināšanos uz tās robežām, tostarp ar Sīriju.
"Mums sev ir jāvaicā - vai mums ir vajadzīga šī sistēma? Jā, sakarā ar draudiem ap mums. Vai mēs to varējām dabūt no viņiem (NATO)? Nē, mums tā bija jāpērk," sacīja Čavušolu. "Mēs uzskatām, ka tā nav savietojama (ar NATO sistēmām). Tā ir aizsardzības sistēma un neradīs nekādus draudus NATO sabiedrotajiem."
Turcija novembra beigās sāka S-400 izmēģināšanu, neraugoties uz ASV draudiem, ka šī soļa dēļ var tikt ieviestas sankcijas.
Tas, ka Turcijas iegādājusies šo Krievijas bruņojumu, īpaši saasināja attiecības ar ASV, jo pastāv risks, ka tiks nopludināta sensitīva tehniskā informācija, ja S-400 tiks lietota līdzās Rietumu sistēmām, piemēram, jaunajiem iznīcinātājiem F-35.
Turcija bija pasūtījusi 100 iznīcinātājus F-35 un tās aizsardzības industrija bija daļa no jauno iznīcinātāju piegāžu ķēdes, līdz tā jūlijā tika no programmas izslēgta, kad bija pabeigta Ankaras vienošanās ar Maskavu par S-400 iegādi.
Līdz šim ASV nav izrādījušas nekādu entuziasmu attiecībā uz draudiem noteikt Turcijai sankcijas S-400 iegādes dēļ, amatpersonām norādot, ka sankcijas var arī netikt ieviestas, ja sistēma S-400 netiks aktivizēta. Tiesa gan, Turcija šādu variantu noraidījusi.