Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu egļu astoņzobu mizgrauža populācija Latvijā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, sacīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits.
Strauji pieaugusi astoņzobu mizgrauža populācija Latvijā (2)
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijā astoņzobu mizgrauža izplatības ziņā situācija ne tuvu nav tik slikta kā, piemēram, Vācijā un Čehijā, kur šis kaitēklis skāris ļoti lielas mežu platības. Latvijā esot divi reģioni, kuros notikusi astoņzobu mizgrauža masu savairošanās, - Gaujas Nacionālajā parkā ap Cēsīm un Madonas, kā arī Lubānas mitrāja apkārtnē 2017.gada plūdu dēļ, kuros cieta daudz egļu audžu.
"Vidzemē un Latgalē ir krietni lielāks egļu astoņzobu mizgrauža populācijas pieaugums nekā Kurzemē," komentējot situāciju reģionos, sacīja Šmits. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka publiskajā telpā ir maldīga informācija, ka Latvijā ir sastopamas jau trīs mizgraužu paaudzes. Latvijā esot raksturīga viena egļu astoņzobu mizgrauža paaudze un reti sastopama otra.
Vaicāts, kādas ir turpmākās prognozes par kaitēkļa izplatību, "Silava" vadošais pētnieks norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, cik prasmīgi mežu īpašnieki saimniekos. Valsts mežu apsaimniekotāja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) to jau sekmīgi darot. Arī privātajiem mežu īpašniekiem taps vadlīnijas par saimniekošanas praksi šajā kontekstā.
Pēc Šmita teiktā, egļu astoņzobu mizgrauža izplatība 2020.gadā lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem vasarā. Vēlams, lai nav sauss un saulains laiks vasaras sākumā, īpaši, maijā. Vēlams, lai nav arī lielu vētru.
Egļu astoņzobu mizgrauža izplatības apstākļos nekādā gadījumā mežaudzes vasarā nevajag ārstēt, veicot sanitārās cirtes. "Vasarā ļoti efektīvas ir nelielas kailcirtes un feromonu slazdu izmantošana," sacīja Šmits, norādot, ka, izvietojot feromonu slazdus, precīzi jāizvērtē, ko tieši tādā veidā iecerēts pasargāt, lai to paveiktu maksimāli efektīvi. Laika apstākļi ziemā egļu astoņzobu mizgrauža izplatību tikpat kā neietekmē. Arī stipra sala ziemās nosalst vien mazākā daļa šā kaitēkļa populācijas, kamēr pārējie to veiksmīgi pārcieš.
Latvijā ir izstrādāts rīcības plāns ar ieteikumiem, kādā secībā un kad būtu nocērtamas bojātās audzes un kā jāizvieto feromonu slazdi lidojošo mizgraužu vaboļu ķeršanai, lai ierobežotu bīstamo egļu kaitēkļu tālāko izplatību šajā teritorijā. Tāpat ik gadu "Silava" sadarbībā ar Valsts mežu dienestu (VMD) un LVM veic arī monitoringu. Nacionālā meža monitoringa dati par pagājušo gadu tiks publicēti 1.martā.
Jau ziņots, ka "Silava" 2018.gada nacionālā meža kaitēkļu monitoringa rezultāti liecina, ka egļu astoņzobu mizgrauža populācija pieauga jau 2018.gada siltās vasaras ietekmē.
Saskaņā ar VMD datiem par izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu ir pieaudzis izsniegto atzinumu skaits egļu mizgraužu bojājumu ierobežošanai. Iepriekšējos gados egles mizgraužu darbības rezultātā bojāti apmēram 30-50 hektāru mežaudžu, 2018. gadā tie bija 89,8 hektāri, bet līdz 2019. gada 1. jūlijam fiksēti bojājumi 300 hektāru platībā.