Klimatneitralitātes sasniegšanai plāno "lauzt" sabiedrības dzīvesveidu

FOTO: Pixabay

Valdība šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto stratēģiju Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, kurā konkrēti veicamie darbi nav uzskaitīti, tomēr iezīmēta vīzija, kādai Latvijai vajadzētu būt pēc 30 gadiem.

Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Ministrija uzskata, ka klimatneitralitāte panākama ar siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu visos tautsaimniecības sektoros, kā arī oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielināšanu.

CO2 piesaiste nozīmē procesu, kad fotosintēzes rezultātā no neorganiskajiem savienojumiem oglekļa dioksīda un ūdens, izmantojot gaismas enerģiju, tiek sintezētas organiskās vielas, kā arī skābeklis.

Lai to sasniegtu, saskaņā ar ziņojumu, plānots izmantot divas pieejas - tehnoloģisko risinājumu attīstīšanu un sabiedrības dzīvesveida maiņu.

VARAM dokumentā piedāvā vīziju par Latviju 2050.gadā. Ministrija plāno, ka tad Latvijā būs visaptveroši ieviests un īstenots princips "energoefektivitāte pirmajā vietā", visu jaunu ēku būvniecība atbildīs nulles enerģijas patēriņa ēku prasībām, ražošanas procesi būs energoefektīvi, bet sabiedrībai būs pieejami tikai energoefektīvi un resursefektīvi produkti un iekārtas.

"Fosilie energoresursi ir aizstāti ar atjaunojamiem energoresursiem (AER). Lai mazinātu emisijas no enerģētikas sektora, ir ieviesta politika, kas veicina ilgtspējīgu un oglekļa mazietilpīgu tehnoloģiju, t.sk. AER, izmantošanu un ievieš visefektīvākās tirgū pieejamās tehnoloģijas," nākotne iezīmēta vīzijā,"AER izmantošana enerģētikā ir veicināta ar atbalstu saules un vēja enerģijas iegūšanai. Nozīmīgākie AER veidi Latvijā ir saules enerģija, hidroenerģija, vēja enerģija un biomasa, taču ievērojamu apjomu enerģijas iegūst arī no ģeotermālās un hidrotermālās enerģijas".

Ministrija paredz, ka nākotnē privātmājas būs "galvenokārt enerģētiski pašpietiekamas", jo tiks izmantoti decentralizēti nulles emisiju siltumapgādes un elektroapgādes risinājumi.

Savukārt transporta sektors pēc 30 gadiem būšot dekarbonizēts, kas galvenokārt tikšot panākts, pateicoties dažādām iniciatīvām un inovācijām transporta infrastruktūrā un transportlīdzekļu tehnoloģijās, kā arī izmaiņām sabiedrības ikdienas paradumos. Autotransports galvenokārt būšot elektrificēts un uzlādes infrastruktūra būs plaši pieejama.

"Sabiedrībai ir pieejami ērti, ātri, ekonomiski izdevīgi, videi draudzīgi transportlīdzekļi, kā arī droši transporta savienojumi starp valstīm un to iekšienē. Ne-fosilo degvielu izmantošanas veicināšana ir viens no galvenajiem pasākumiem transporta sektora negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai. Lai mazinātu transporta sektora ietekmi uz klimata pārmaiņām, kā arī mazinātu vides piesārņojumu un fosilo energoresursu patēriņu, ir notikusi privātā autotransporta pāreja uz ar elektrisko piedziņu, sintētiskās degvielas, biodegvielu (ne pirmās paaudzes biodegvielu), biometāna, ūdeņraža u.c. ne-fosilu degvielu lietošanu," rakstīts ministrijā tapušajā vīzijā, "virzot valsti uz klimatneitralitāti, ir līdzsvarotas vides, sociālās un ekonomiskās intereses."

Kravu pārvadājumos tiek prognozēta autotransporta sasaiste ar dzelzceļa un ostu infrastruktūru, kas būšot samazinājusi degvielas patēriņu un SEG emisijas no autotransporta.

Elektrovilcieni ļaušot ātrāk un lētāk nogādāt kravas loģistikas centros, kas savienoti ar pašvaldības līmeņa pārvadātājiem.

VARAM prognozē, ka digitālu risinājumu plaša izmantošana būs samazinājusi iedzīvotāju pārvietošanās nepieciešamību: "Iedzīvotāju pārvietošanās ir optimizēta, pateicoties attālināta darba, studiju, iepirkšanās u.tml. iespējām. Augstas veiktspējas un drošs interneta tīkls visā Latvijas teritorijā ļauj iedzīvotājiem pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus arī attālināti. Visaptveroša e-pakalpojumu ieviešana ir ļāvusi samazināt iedzīvotāju nepieciešamību apmeklēt institūcijas, lai saņemtu pakalpojumus."

Lauksaimniecībā iecerēts panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp dažādiem zemes izmantošanas veidiem,

ievērojot klimata, dabas aizsardzības, ekonomiskos un sociālos aspektus, bet mežsaimniecībā - to, lai visi Latvijas meži būtu ilgtspējīgi apsaimniekoti.

VARAM redzējumā, attīstot tehnoloģiskos risinājumus, iespējams tieši samazināt SEG emisijas enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un citās nozarēs, kā arī veicināt "zaļo" inovāciju radīšanu. 

Tāpat būtiska esot sabiedrības izpratnes veidošana un nodokļu sistēmas "zaļināšana", lai veicinātu SEG emisiju samazināšanu, norāda VARAM. Ziņojumā tiek aptvertas visas tautsaimniecības nozares, tāpēc plānots, ka tas kalpošot par pamatu visu nozaru plānošanas dokumentos ietvertajiem centieniem veicināt Latvijas virzību uz klimatneitralitāti.

Pēc ministrijas domām, sagaidāms, ka politikas īstenošana klimatneitralitātes sasniegšanai radīs pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī drošas dzīves radīšanu Latvijas iedzīvotājiem. "Pārejai uz klimatneitralitāti nepieciešama sadarbība un ilgtspējīgi risinājumi daudzās jomās, tostarp pētniecībā, enerģētikā un energoefektivitātē, videi draudzīga transporta sistēmā, lauksaimniecībā, ražošanā, pilsētvides attīstībā un citās jomās," norāda ministrijā.

Kā galvenie ieguvumi esot paredzami jaunu tirgus nozaru un darba vietu radīšana, kā arī Latvijas uzņēmumu eksportspējas paaugstināšanās, radot augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus.

Tāpat plānots, ka tiks veicināta valsts enerģētiskā drošība, samazinot atkarību no fosilo energoresursu importa un pārejot uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem. Paredzami arī ieguvumi iedzīvotāju veselībai, gādājot par gaisa kvalitātes uzlabošanu, īpaši pilsētās, uzskata VARAM.

Runājot par ilgtspējīgām pašvaldībām un pilsētvidi, VARAM atzīst, ka bez pašvaldību iniciatīvām un aktīvas rīcības klimata pārmaiņu mazināšanā reģionālā līmenī, nacionālo mērķu sasniegšana ir apdraudēta, jo pilsētas un novadi dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, apzinoties savu faktisko radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām, kā arī savu izšķirošo lomu valsts SEG emisiju mērķu sasniegšanā. 

Tāpat pašvaldības aktīvi piedaloties dažādās pašmāju un starptautiskās iniciatīvās, apzinoties savas iespējas klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī izvirzot ambiciozus SEG mērķus un savstarpēji daloties pieredzē to sasniegšanai.

VARAM vīzija paredz, ka pašvaldības plānos un īstenos tādus teritoriālplānošanas pasākumus, kas veicinās vispusīgi organizētu un kompleksu pilsētu apkaimju izveidi, kā arī panāks, ka transporta infrastruktūra pilsētās un novados ir vieda un optimizēta.

Tas paredz, ka pilsētās ielas tiks plānotas tā, lai cilvēkiem būtu ērti un droši nokļūt galamērķī ar sabiedrisko transportu, koplietošanas transportu, velosipēdu, ejot kājām un nepieciešamības gadījumā privāto transportlīdzekli atstājot ērti pieejamā vietā. 

Plānots arī, ka būs attīstījusies lokālo atjaunojamo energoresursu (AER) ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana pilsētvidē, piemēram, enerģijas ražošanai arvien vairāk izmantos viedās pilsētvides AER tehnoloģijas, apvienojot kultūrvēsturiskos arhitektūras elementus un inovatīvus būvniecības risinājumus un materiālus, veicinot autonomu ne-emisiju tehnoloģiju enerģijas ražošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzskata, ka ceļš uz klimatneitralitāti pavērs plašas iespējas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. "Mēs nesaskaramies tikai ar ierobežojumiem, ko rada noteiktā virzība uz klimatneitralitāti, šis lēmums paver arī plašas iespējas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku radīs jaunus ekonomiskos stimulus un jaunas darba vietas, īpaši izmantojot digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības," uzskata ministrs.

Šodienas MK sēdē tika apstiprināts arī īsāka perioda plānošanas dokuments, kas atbilst stratēģijas mērķiem - Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam, ko izstrādājusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar VARAM un nozaru ministrijām, paredzot konkrētus pasākumus energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu, transporta infrastruktūras un citās jomās.

Uz augšu