Pēc 2. pasaules kara, kad Vācija sāka atkopties no tās iepriekšējo līderu neveiksmīgā mēģinājuma pakļaut pasauli, Vācijas uzņēmums Boehringer sāka ražot multifunkcionālu auto Universal Motorgerät (Unimog), ko latviski var dēvēt vienkārši par daudzfunkcionālu, motorizētu līdzekli.
Tāds tas nudien bija gan laikā, kad ražošanu no 1948.gada līdz 1951.gadam veica Boehringer, gan arī pēcāk, kad uzņēmuma jaunie saimnieki bija Daimler-Benz (tagad Daimler AG).
Lai kas būtu Unimog ražotājs, auto allaž pildījis sākotnējās funkcijas, tikai tās gadu gaitā papildinātas ar jaunām. Nu jau auto ir piemērots ne tikai darbam uz lauka, kravu pārvadāšanai vai smagumu vilkšanai, kas pēckara gados bija tā primārie uzdevumi.
Mūsdienās Unimog ir tik daudzpusīgs, ka spēj gandrīz uzrāpties pasaulē augstākajā vulkānā, kurš atrodas nekurienē Atakamas tuksnesī Čīlē, tiek dēvēts par Ojos del Salado un paceļas 6893 metrus virs jūras līmeņa.
Līdz vulkāna virsotnei gan modernākie un varenākie no Unimog automobiļiem, modeļi U 5023, netika, taču aizsniedzamā attālumā pietuvojās gan.
Ceļotāju pamata uzdevums bija bāzes nometnēs gar vulkāna sienu dažādos augstumos uzstādīt radioiekārtas, ko pēc vajadzības var saslēgt ķēdē. Piemēram, lai alpīnisti vai pētnieki var izsaukt glābējus, ja rastos tāda vajadzība.
Sarežģītās ekspedīcijas mērķis bija augstākais, turklāt aizvien aktīvais vulkāns uz planētas, un uz to devās desmit speciālisti divos līdzvērtīgi aprīkotos Unimog. Kad bija sasniegta nometne 6100 metru augstumā, un uzstādīta pēdējā no četrām radiostacijām, kompānijas Mercedes-Benz Special Trucks atbalstītā uzņēmuma Extrem Events ekspedīcija nebeidzās, jo aktuāls kļuva nākamais mērķis - pārspēt iepriekšējo rekordu un ar auto uzbraukt tik augstu, cik augstu neviens auto nav bijis.
