Cietušie: nekāds spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā neatgriezīs mirušos
Kopš Zolitūdes traģēdijas miruši deviņi cietušie

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Nākamnedēļ, 18.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa gatavojas paziņot saīsināto spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Kopš traģēdijas ir pagājuši vairāk nekā seši gadi, deviņi no cietušajiem ir miruši, daļa no viņiem iedzīvojusies slimībās. Tikmēr apsūdzētie pēdējā vārdā izteikuši nožēlu, taču savu atbildību notikušajā noliedz.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Cietušie vēlas, lai uz apsūdzēto sola ir vairāk personu

Cietušo biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa") portālam TVNET pastīja – cietušie uzskata, ka nekāds spriedums, cietumsodi bojā gājušos neatgriezīs, cietušos neizārstēs. Viņa atgādināja, ka ir personas, kuras pēc traģēdijas palikušas par invalīdiem.

Tāpat cietušie uzskata, ka uz apsūdzēto sola jābūt lielākam cilvēku pulkam, arī tiem, kuri ir politiski atbildīgi par notikušo traģēdiju.

Kā piemēru viņa minēja Valsts būvinspekcijas likvidēšanu, kas noveda pie tā, ka notika bezatbildīga projekta izstrāde, uzraudzība un citas ar būvniecību saistības darbības, kas savukārt noveda pie traģēdijas.

Tāpat Ločmele-Luņova norādīja, ka uz apsūdzēto sola jābūt arī personām no nu jau likvidētā uzņēmuma SIA "Vikom Industry", kas saražoja kopnes, kuru sabrukšana izraisīja traģēdiju.

Viņa atgādināja – izmeklēšanas gaitā noskaidrots - notikusi vairākkārtējā parakstu viltošana.

Runājot par ievērojamajām kompensācijām, kuras pieteikuši cietušie, Ločmele-Luņova akcentēja – cietušie vēlas, lai nākotnē jebkurš būvnieks, arhitekts, pildot savus tiešos pienākumus, nepieļautu pat minimālas kļūdas, kas varētu novest pie citas traģēdijas.

Vienlaikus Ločmele-Luņova uzsvēra - esam pateicīgi jau par to, ka vismaz daži atvainojās cietušo priekšā, bet to nav izdarījuši visi. Pat ja viņi uzskata, ka nav vainīgi; neviens jau nebija domājis, ka viņu darbs novedīs pie 54 cilvēku bojāejas, taču ir jāsaprot, ka pat viens mazs solis var novest pie traģēdijas.

Ločmele-Luņova pauda bažas, ka vairākiem no apsūdzētajiem tiesa var ņemt vērā vainu mīkstinošus apstākļus, piemēram, jo ir mazi bērni. Viņa gan piebilda, ka tas raisa sašutumu, jo traģēdijā vairāki desmiti bērnu palika bez vecākiem.

Vairums cietušo uzskata, ka tieši Sergeta kļūda aprēķinos bija par pamatu traģēdijai, bet pēc tam katrs no apsūdzētajiem pielika savu mazu lomu procesā, kas noveda pie traģēdijas, kurā gāja bojā 54 cilvēki.

Kopš traģēdijas, kas notika 2013.gada 21.novembrī, deviņi cilvēki no cietušajiem ir miruši, vēl daudziem laika gaitā radušās dažādas slimības.

Viņa piebilda, ka 18.februārī, kad tiks pasludināts saīsinātais spriedums, cietušie plāno ierasties krietnā pulkā, lai dzirdētu, kāds sods tiks piemērots apsūdzētajiem.

Ko saka apsūdzētie?

Apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam inkriminētie pārkāpumi neesot izprotami. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam neesot bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. 

Būvinženieris tiesai skaidroja, ka tobrīd, kad tika būvēta ēka, spēkā esošais normatīvais regulējums konkrēti noteica viņa atbildības jomas, kuras, Sergeta ieskatā, neparedzēja sabrukušās ēkas daļas būvkonstrukciju.

Sergets tiesai norādīja, ka, viņa ieskatā, atbildība ir jāuzņemas nu jau likvidētajam uzņēmumam SIA "Vikom Industry", kas saražoja kopnes, kuru sabrukšana izraisīja traģēdiju. Viņš arī atkārtoti apgalvoja, ka būvobjekta būvžurnālā notikusi ierakstu viltošana. Tāpat viņš uzskata, ka "Vikom Industry" bija viltojusi dokumentus.

Savukārt veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis uzsvēra, ka vēlās, lai viņam būtu bijusi iespēja traģēdiju novērst, taču viņš to neesot varējis. Šādu viedokli viņš pamatoja ar to, ka viņš nekad neesot sniedzis atzinumu par projekta detalizācijas risinājumiem, kas noveda pie traģēdijas. Viņš uzsvēra, ka savu atzinumu viņš deva 2009.gada noslēgumā, taču rasējums, kurā bija iekļauta sabrukusī kopne un tās mezgls, tika izstrādāts 2010.gadā, proti, pēc atzinuma sniegšanas.

Viņš atzīmēja, ka savienojošo mezglu, kas atzīts par traģēdijas sākumpunktu, viņš nav redzējis un, atbilstoši amata pienākumiem, viņam tas arī nav bijis jāredz.

"Veicot ekspertīzi, es ņēmu vērā atbilstošo normatīvo regulējumu, un uzskatu, ka esmu apsūdzēts nepamatoti, tādēļ lūdzu tiesu mani attaisnot," uzsvēra Gulbis.

Arī arhitekts Andris Kalinka pēdējā vārdu uzsāka, paužot nožēlu par notikušo. "Vēlos izteikt visdziļāko līdzjūtību visiem. Traģēdija ir prātam neaptverama un tā ir atstājusi neizdzēšamas pēdas visos iesaistītajos. Es un visa mana ģimene vēsturiski esam bijuši saistīti ar arhitektūru un es vienmēr esmu strādājis ar sirdi un dvēseli," sacīja arhitekts. Viņš uzsvēra, ka uzreiz pēc traģēdijas apturējis savu arhitekta sertifikātu un darījis visu, lai palīdzētu noskaidrot notikušā apstākļus.

Viņš pārmeta prokuratūrai, ka tā uztur apsūdzību pret viņu, kas esot "neloģiska un pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem". Pēdējā vārda noslēgumā Kalinka uzsvēra, ka viņa sirdsapziņa esot tīra un viņš neesot izdarījis nekādu noziegumu, tādēļ arhitekts tiesu lūdza viņu attaisnot.

Uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš pēdējo vārdu sāka ar līdzjūtības izteikšanu cietušajiem un viņu tuviniekiem. Turpinājumā viņš norādīja, ka savu vainu neatzīst un viņam vēl joprojām neesot saprotams, par kādu prettiesisku rīcību viņš tiek apsūdzēts.

Kumpiņš uzsvēra, ka lietā neesot ziņu, ka viņš būtu veicis nolaidīgas darbības projekta īstenošanā. "Tieši pretēji, lietā ir pierādīts, ka cēlonis ir rupja projektēšanas kļūda, jo kopnes apakšējais mezgls bija pārslogots 6,5 reizes," sacīja būvdarbu vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka viņš netiekot apsūdzēts par to, ka pabeigtais objekts būtu uzbūvēts neatbilstoši būvprojektam. Kumpiņš tiesai skaidroja, ka ne kompleksās ekspertīzes atzinumā, ne liecībās un citos pierādījumos nav ziņu, ka izpildītie būvdarbi būtu bijuši neatbilstoši būvprojektam.

Būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš pēdējo vārdu uzsāka, norādot, ka mīl savu darbu, un atzīmēja, ka savā karjerā ir iesaistījies vairāku apjomīgu projektu īstenošanā, tostarp palīdzot uzraudzīt "Arēnas Rīga" un "Saules akmens" celtniecību.

Būvuzraugs norādīja, - ja šādas deformācijas būtu konstatētas, tad tās tiktu acumirklī novērstas, jo "mēs neviens neesam pašnāvnieki".

Arī Draudiņš tiesai lūdza viņu atzīt par nevainīgu un attaisnot.

Rīgas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija pēdējā vārdā atzīmēja, ka viņas amata pienākumi, kuru nolaidīga pildīšana viņai inkriminēta, bijuši noteikti amata aprakstā. Viņa uzskata, ka nekad savus pienākumus nav pildījusi nolaidīgi.

Treija atzīmēja, ka, ņemot vērā viņas arhitekta izglītību, viņai nav bijusi iespēja novērst kļūdu kopņu nestspējas aprēķinos.

"Uzskatu, ka manās darbībās nav konstatējams nozieguma sastāvs, proti, cēloņsakarība starp man inkriminētajām darbībām un notikušo," savu pēdējo vārdu noslēdza Treija.

Būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aijai Meļņikova pēdējā vārdā emocionāli pauda nožēlu par notikušo. Viņa knapi valdīja asaras un uzsvēra, ka 25 gadu garumā ir godprātīgi pildījusi pašvaldības darbinieka pienākumus. "Dieva vārdā teikts, ka visu dariet tā, it kā darītu to tam Kungam," sacīja Meļņikova, piebilstot, ka tas esot bijis viņas uzstādījums, kad viņa strādājusi.

Viņa atzīmēja, ka traģēdijas saistībā viņai ir izteikti dažādi pārmetumi par pienākumu nepildīšanu. Meļņikova uzsvēra, ka gadu gaitā ir vērtējusi savu rīcību un darbu, un ir pārliecināta, ka savu darbu ir darījusi pēc labākās sirdsapziņas.

"Cietušie, lai kā arī tur nebūtu, lūdzu piedodiet. Lai arī pildīju noteikumus, es nevarēju novērst traģēdiju. Tiesa, mans liktenis ir jūsu rokās, izvērtēt par un pret un es ceru uz taisnīgu spriedumu, savu cerību lieku uz to Kungu," noslēdza Meļņikova.

Vairāk nekā seši gadi kopš traģēdijas

Pērn novembrī apritēja seši gadi, kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus.

Jūnijā prokuratūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. 

Kādus soda mērus apsūdzētajiem prasa piemērot prokuratūra?

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai "Kubs" tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam "CM Consulting" - arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam "Re&Re" - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet "Maxima Latvija" - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos "Re&Re" būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, "Maxima Latvija" - 860 000 eiro sods, bet pārējiem - 86 000 eiro sods.

2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. 

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Uz augšu