Ja 1991.gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 1000 cilvēku, tad 2019.gadā - 135. Samazinājums ir ievērojams, un par to lielā mērā jāpateicas ieviestajām uzraudzības un kontroles sistēmām, tai skaitā jauniem stacionārajiem fotoradariem.
Finansējuma trūkuma dēļ nedarbojas vidējā ātruma radari uz Tīnūžu-Kokneses šosejas (13)
Atkal notiek avārijas
To vidū no 2019.gada savukārt ir arī vidējā ātruma kontroles sistēma, kas kontrolē transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā. Pirmā šāda tipa sistēma pērn tika ieviesta septiņus kilometrus garā posmā uz šosejas Tīnūži-Koknese.
Ātruma kontrole ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Proti, pirmā kamera nofotografē transportlīdzekļa numurzīmi un fiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografē transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļā posmā. Ja vidējais braukšanas ātrums ir lielāks par šajā ceļa posmā atļauto, tad autovadītājam tiek noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.
Ieguvums no pilotprojektā uzstādītajām iekārtām bija acīmredzams, jo, kā norāda bijušais Valsts Policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis, tās darbības laikā minētajā posmā nenotika neviena avārija.
Policijā gan šobrīd pauž nožēlu, ka sistēma patlaban vairs nedarbojas, jo valdībā nav rasts nepieciešamais finansējums tās uzturēšanai, ziņo portāls LSM.lv. Diemžēl tas atspoguļojas arī statistikā - tiklīdz sistēma pārstāja darboties, tā pēc Ķuža teiktā kontroles posmā atkal notiek avārijas. Laimīgā kārtā tajās nav bojāgājušo.
Jāpiebilst, ka vidējā ātruma kontroles sistēma uz Tīnūžu šosejas ir tikai viens piemērs, jo, Ķuža vārdiem sakot, "jautājums par tehnisko līdzekļu attīstību "ir uzkāries"".