/nginx/o/2020/02/13/12939044t1h55f3.jpg)
Tuksnesī Kolumbijā atrastā milzu aizvēsturiskā bruņurupuča bruņu fosilijas analīze liecina, ka pirms savas nāves tas cīnījies ar 12 metrus gariem krokodiliem.
Šis bruņurupucis (Stupendemys geographicus) dzīvoja vēlajā miocēnā pirms 13 līdz 7 miljoniem gadu. Tā fosilija ir visu laiku lielākā šīs sugas bruņurupuča fosilija, kas jelkad atrasta.
Šie bruņurupuči pirmo reizi tika atklāti 20. gadsimta 70. gados un tiek uzskatīti par lielākajiem bruņurupučiem, kas dzīvojuši uz Zemes. Tiesa, šī suga ir maz pētīta, jo trūkst to fosiliju.
Ģeologs Edvīns Kadena ar kolēģiem nolēma noskaidrot vairāk par šo bruņurupuču dzīvesveidu un bioloģiju. Pētījums ir publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”.
Iepriekš bija zināms, ka šīs sugas bruņurupuči dzīvojuši Brazīlijas, Kolumbijas un Venecuēlas teritorijā. Jaunatklātā fosilija šīs teritorijas ievērojami paplašina. Tā arī sniedz ieskatu šo bruņurupuču dzīvē, parādot, ka aizsargāties un cīnīties tiem palīdzēja milzīgi ragi uz bruņām.
Fosilijas analīze atklāja arī zobu atstātas zīmes un durtus caurumus, kas liecina par to, ka šos bruņurupučus medīja milzīgi, izmiruši krokodili (Gryposuchus and Purussaurus), kas varēja sasniegt pat 12 metru garumu.
Izdevumam “Newsweek” Kadena stāstīja, ka viņš un komanda bija ļoti pārsteigti, cik patiesībā liels bijis jaunatklātais bruņurupucis. Arī milzīgie ragi uz tēviņu bruņām bija kas neredzēts. Zinātnieki domā, ka šie ragi cīņas laikā sargāja bruņurupuča galvu.
Pētnieki saka, ka šie bruņurupuči tik lieli varēja izaugt, pateicoties siltajai un mitrajai videi, kādā tie dzīvoja. Arī citas Dienvidamerikas dzīvnieku sugas ir bijušas ārkārtīgi milzīgas, piemēram, titānboa - lielākā zināmā čūska, kas eksistējusi.
Pētnieki uzskata, ka šie bruņurupuči izmira pirms aptuveni 5 miljoniem gadu.