Klāt piektdiena un raidījuma «Pasaule kabatā» jaunā sērija. Šoreiz kopā ar politologiem Otto Tabunu un Veiko Spolīti apspriedām pagājušajā nedēļā notikušās Minhenes drošības konferences secinājumus. Tajā tika diskutēts par nākotnes drošības izaicinājumiem un pasauli, kurā Rietumi vairs nav valdošais spēks.

01:52 «​Bezrietumības» koncepts

04:02 Vai, pieaugot Austrumu valstu varai, varētu būt konflikti ar Rietumiem?

05:30 NATO militārais pārākums vairs nav pašsaprotams

07:35 Krievijas dilemma – Rietumu draugs vai Ķīnas vasalis

08:59 Vai Krievija var tikt sadalīta starp Rietumiem un Ķīnu?

10:08 Vai ar Krieviju tiešām var nerēķināties?

13:47 Vai Rietumu nepieciešamība sadarboties ar nedemokrātiskiem režīmiem nav divkosība?

17:46 Vai demokrātiskās pretrunas Rietumu iekšienē nerāda sliktu piemēru pārējai pasaulei un netraucē demokrātijas izplatīšanu?

20:58 «​Bezrietumības» koncepta saknes

25:47 Vai ir iespējams novērst globālo sasilšanu?

26:57 Vai ir iespējams ierobežot lielvaru sacensību kosmosā?

30:12 Vai Eiropa var mazināt savu atpalicību no ASV un Ķīnas mākslīgā intelekta laukā?

34:02 Galēji labējie spēki un Eiropa nākotnē

36:54 Kāda varētu izskatīties pasaule 2060. gadā?

Kāda varētu izskatīties pasaule 2060. gadā?

Diskusijas dalībniekiem tika sniegts hipotētisks gadskaitlis – 2060. gads, lūdzot padalīties ar savu redzējumu par pasauli tajā laikā.

Spolītis min, ka viņš nākotnē redz izveidojamies trīs varas centrus – ASV, Eiropas Savienība (ES) un Ķīna. «Šajā laikā būs arī notikušas pārmaiņas režīmā uz austrumiem no Zilupes. Es domāju, ka Karēlija, Ziemeļkaukāzs, Tatarstāna, Baškortotstāna un daļas no Sibīrijas būs pasludinājušas neatkarību. Kaut kāda daļa no Krievijas Federācijas subjektiem vēlēsies pievienoties Eiropas Savienībai, un daļa jau būs pievienojusies. Beidzot pēdējais no Eiropas impēriskajiem veidojumiem redzēs transformāciju,» norādīja politologs.

Lūdzot precizēt, vai viņš domā Krievijas sadalīšanos, eksperts atbild apstiprinoši.

«Es neredzu iespējas Krieviju saglabāt šodienas robežās un audzēt potenciālu, jo pats svarīgākais, kā Krievijā trūkst, ir pilsoniskās sabiedrības un kultūras faktors.

Proti – viņiem nav pamata, uz kā būvēt Krievijas civilizāciju Russkij Mir un citas lietas. Tas nestrādā vienkārši,» saka Spolītis. Vienlaikus politologs norāda, ka viņš nākotnē redz arī Skotijas atdalīšanos no Lielbritānijas un tās pievienošanos Eiropas Savienībai. Vienlaikus pie Eiropas Savienības durvīm klauvēs arī Anglija un Velsa, bet Īrijas daļas apvienosies.

Eksperti arī piekrīt, ka nevajadzētu uztraukties par to, ka pasaule ar trīs varas centriem varētu būt mazāk droša. Spolītis norāda, ka Krievija un Ķīna jau ilgstoši ir izteikušas vēlēšanos būt par vieniem no pasaules varas centriem, līdz ar to visi ir laimīgi. Savukārt Tabuns apgalvo, ka multipolāra pasaule nozīmē to, ka būs mazāks spiediens uz Rietumiem. Tas tāpēc, ka pārējie varas centri būs spiesti sacensties savā starpā. «Vieglāk ir izaicināt nevis Rietumus, kas ir spēcīgākie, bet drīzāk citus spēlētājus. Multipolārisma faniem ārpus Rietumiem šī spēle arī nebūs tik viegla,» norāda Tabuns. Vienlaikus eksperts apgalvo, ka Tuvie Austrumi un Āfrikas reģions vēl arvien atradīsies politisko spēļu krustugunīs.

FOTO: Evan Vucci/AP

Krievijas izvēle – Rietumu draugs vai Ķīnas vasalis

Neskatoties uz pesimistiski iezīmēto Krievijas nākotnes scenāriju, Spolītis norāda, ka tomēr šajā valstī neviens nevēlas, lai tā sabruktu. Maskavai agri vai vēlu būs jāizvēlas starp šiem diviem poliem, un Levadas centra socioloģiskās aptaujas norāda, ka 68% Krievijas iedzīvotāju uzskata Rietumus par draugiem. «Šeit ir disonanse starp Kremļa fašistisko režīmu un Krievijas iedzīvotājiem,» norāda Spolītis.

ASV un problēmas izplatīt demokrātiju pasaulē

Spolītis norāda, ka prezidenta Donalda Trampa laikā ASV ir pārstājusi būt par normatīvo un demokrātisko ideālu visai pārējai pasaulei.

«Ar ASV ir problēmas. Ja tu vēlies doties uz kādu nedemokrātiju un mācīt demokrātijas pamatprincipus un cilvēktiesību ievērošanu, bet tevis paša mājās opozīcija cenšas mainīt nedemokrātisko un autoritāro vadītāju, tad lieta ir skaidra,»

 saka eksperts. Savukārt Tabuns norāda, ka pagaidām ir liels jautājums par to, kas notiks ar ASV Augstāko tiesu. Tas aktuāli būs tad, ja Tramps tiks pārvēlēts, jo tad šis tiesas sastāvs var kļūt vēl konservatīvāks nekā patlaban. Tas savukārt var atstāt ietekmi uz nākamajiem 20-30 gadiem.

Vai ir iespējams ieviest noteikumus par lielvaru spēlēm kosmosa dimensijā?

Tabuns domā, ka situācija būs līdzīga kā savulaik ar kodolieročiem. Pieaugot kodolbruņoto valstu skaitam, pieauga arī to vēlme veidot konkrētus spēles noteikumus. Kamēr nav pārāk daudz valstu, kas ir spējīgas projicēt savu varu kosmosā, tikmēr arī lielvalstis nebūs ieinteresētas meklēt kādu regulējumu. Tomēr, šo valstu skaitam pieaugot, noteikumi noteikti tiks ieviesti. «Šeit ir jautājums par dažāda veida militāro satelītu sistēmām, dažāda veida sadursmēm, un arī jautājumi par kosmiskajiem atkritumiem, kuri var mums uzkrist virsū,» saka Tabuns. Savukārt Spolītis apgalvo, ka kosmosa lauks jau tagad ir salīdzinoši regulēts. Tas ir īpaši saistīts ar satelītu dimensiju, jo katram no tiem tiek noteikts īpašs «debess jums», lai neradītu savstarpējus konfliktus.

FOTO: NASA/REUTERS

Vai Eiropa var mazināt savu atpalicību no ASV un Ķīnas mākslīgā intelekta laukā?

Spolītis pauž, ka zāles šai problēmai varētu būt lielāka Eiropas Savienības federalizācija, kas ļautu mums kļūt par vienu no globālajiem mākslīgā intelekta centriem.

«Tas ir mūsu pašu, eiropiešu, izvēles jautājums – kādā veidā mēs virzāmies, kādā veidā mēs saviem pārstāvjiem pieprasām, ka mēs federalizējamies un liekam savu intelektuālo potenciālu kopā, un veidojam līdzīgus industriālus flagmaņus kā AirBus,» saka Spolītis. Tabuns šim uzstādījumam piekrīt un pauž viedokli, ka Eiropas konkurētspējas nodrošināšanai vajadzēs domāt par kopīgiem normatīvajiem aktiem.