Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks ceturtdien aicināja izbeigt Bosnijas-Hercegovinas pastāvēšanu pašreizējā formā un draudēja bloķēt lēmumu pieņemšanu valsts federālajās institūcijās, ar šiem paziņojumiem izraisot Rietumu sūtņu nosodījumu un metot izaicinājumu ASV atbalstītajam miera līgumam, ar kuru tika izbeigts Bosnijas pilsoņkarš.
Bosnijas krīze "pazudīs tikai tad, kad pazudīs Bosnija", pēc Bosnijas serbu līderu sanāksmes Sarajevas priekšpilsētā sacīja autonomās Serbu Republikas prezidents Dodiks.
Ar ASV atbalstīto Deitonas miera līgumu Bosnija tika sadalītas divās autonomās daļās - Serbu Republikā un musulmaņu un horvātu federācijā. Visi lēmumi valsts līmenī ir jāpieņem, panākot visu trīs etnisko grupu konsensu, un, ja viena no tām balso pret, lēmuma pieņemšana tiek bloķēta.
Spriedze palielinājās šajā mēnesī pēc tam, kad konstitucionālā tiesa pretēji Serbu Republikas likumiem bija nolēmusi - nepieprasītā lauksaimniecības zeme ir Bosnijas centrālās valsts, nevis Serbu Republikas īpašums.
Serbu Republikas parlamenta likumdevēji tiesai atvēlējuši 60 dienas laika lēmuma maiņai un izmaiņu veikšanai tiesas sastāvā, no tās izslēdzot trīs tiesnešus ārzemniekus, kas, kā norāda serbi, ir pret viņiem noskaņoti neobjektīvi.
Katrai no Bosnijas autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
20 gadus tās faktiski pastāvējušas, tikai pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam.
Bosniju nomoka pastāvīgas politiskās krīzes, un pēc pagājušajā gadā notikušajām vēlēšanām politiķiem vajadzēja vairāk nekā gadu, lai vienotos par centrālās valdības izveidi.
