Indija kārtējo reizi aizņēmusi lielāko daļu vietu sarakstā, kurā sarindotas pasaules pilsētas ar lielāko gaisa piesārņojumu. Sešas no desmit un 21 no 30 pasaules piesārņotākajām pilsētām atrodas Indijā, liecina jaunākais uzņēmuma “IQAir” un organizācijas “AirVisual” veidotais pasaules pilsētu gaisa kvalitātes indekss.
Indijas galvaspilsētas Deli piepilsēta Gāzijābāda atzīta par piesārņotāko pilsētu pasaulē – vidējais gaisa kvalitātes indekss (AQI) pilsētā 2019.gadā veidoja 110,2 punktus, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz līmeni, ko ASV Vides aizsardzības aģentūra uzskata par veselīgu, vēsta ASV raidsabiedrība CNN.
Gaisa kvalitātes indekss tiek noteikts, mērot cieto daļiņu PM 2,5 koncentrāciju.
Pagājušā gada novembrī atsevišķos Deli rajonos tika izsludināts sabiedriskās veselības ārkārtas stāvoklis, jo AQI pārsniedza pat 800 punktus, kas ir trīsreiz vairāk par veselībai bīstamu līmeni.
Kā norāda Pasaules Veselības organizācija (PVO), gaisa piesārņojums pasaulē katru gadu izraisa aptuveni septiņus miljonus priekšlaicīgu nāvju. Piesārņojums galvenokārt veicina mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, vēža un dažādām elpceļu infekcijām.
No visām urbānajām teritorijām, kurās tiek mērīts gaisa piesārņojums, vairāk nekā 80% vietu gaisa piesārņojums pārsniedz PVO vadlīnijas pieļaujamā PM 2,5 koncentrācijas līmeņa ziņā.
Visproblemātiskākā situācija šajā jautājumā ir zemu un vidēju ienākumu valstīs.
“Gaisa piesārņojums ir nopietnākais sabiedriskās veselības risks, kas apdraud pasaules iedzīvotājus,” teikts “AirVisual” paziņojumā.
Lielākās bažas situācija ar gaisa piesārņojumu rada Āzijas dienvidu daļā – 27 no 30 pasaules pilsētām ar lielāko gaisa piesārņojumu atrodas Indijā, Pakistānā un Bangladešā.
Tikmēr tikai sešas no kopumā pētījumā iekļautajām 355 Dienvidāzijas, Dienvidaustrumāzijas un Tuvo Austrumu pilsētām atbilst PVO vadlīnijām gaisa kvalitātes ziņā.
Ziņojumā gan norādīts, ka situācija gaisa piesārņojuma ziņā daudzviet Dienvidāzijā uzlabojas.
Piemēram, Indijā gaisa piesārņojuma līmenis 2019.gadā samazinājās par 20%, uzlabojumus uzrādot 98% pilsētu, kurās veikti gaisa kvalitātes mērījumi.
Situācijas uzlabošanās galvenokārt tiek skaidrota ar labvēlīgākiem laikapstākļiem, ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos, kā arī centieniem piesārņojuma mazināšanā.
Pasaulē piesārņotākajā pilsētā Gāzijābādā vidējais gaisa kvalitātes indekss 2019.gadā veidoja 110,2 punktus. Salīdzinājumam, 2018. un 2017. gadā tas bija attiecīgi 135,2 un 144,6 punkti.
Kā norāda pētījuma autori, ir gūts skaidrs apliecinājums tam, ka klimata pārmaiņas var tiešā veidā ietekmēt ar gaisa piesārņojumu saistītos riskus.
Piemēram, biežāki meža ugunsgrēki un smilšu vētras ir klimata pārmaiņu sekas, kas negatīvi ietekmē arī gaisa kvalitāti.
Arī siltumnīcefektu izraisošās gāzes, kas ir nozīmīgs klimata pārmaiņu veicinātājs, ir būtisks gaisa piesārņotājs.
Problēmu vēl vairāk saasina straujā urbanizācija un industrializācija, kas vērojama daudzviet Dienvidaustrumāzijā.
