Sals atkal klāt: vai tas var kaitēt augiem?

FOTO: Jānis Škapars

Šā gada ziema daudzus pārsteidza ar tās neparasto siltumu. Savādie laikapstākļi šogad pavisam noteikti ietekmēs augus un to ražu. Tomēr rodas jautājums - vai pēkšņais sals neapdraudēs jau sabriedušos pumpurus vai tikko izlīdušos asnus?  

Atšķirībā no citiem gadiem, kad decembris un janvāris priecēja ar baltu sniegu, dzestriem mīnusiem un lāstekām, šogad ziema tā arī neatnāca, tieši otrādi - aizritēja gluži kā iestrēdzis marta mēnesis. Tomēr, kā neierastā ziema ietekmēs dārza augus un kā tos var apdraudēt pēkšņais sals, Postimees krievu portālam atklāja Tartu Botāniskā dārza speciāliste Oļesja Eskuere. 

"Arī vēsturiski Baltijas valstīs bijušas siltas ziemas, tomēr pēdējos gados tās novērotas arvien biežāk. Augi, kas parasti ziedēja martā, Tartu Botāniskajā dārzā uzziedēja janvāra vidū. Šobrīd daudziem sīpolaugiem ir izdīgušas lapas. Tas ir ļoti agri - ir pamainījies cikls," stāsta speciāliste.

Tartu Botāniskajā dārzā jau janvārī sākušas ziedēt rozes un parādījās zaļas lapas, bet viršu dārzā jau rudenī esot veidojušies pumpuri. Tagad igauņu Botāniskajā dārzā pat ir redzami ziedi parastajai lazdai.

Arī Latvijā bija novērojams līdzīgs fenomens - Ziemassvētku laikā Rīgas parkos uzziedēja sakuras un agrā pavasara ziedi, piemēram, sniegpulkstenītes. Janvārī sarunā ar LU Botāniskā dārza lakstaugu laboratorijas vadītāju, pētnieci Inesi Nāburgu-Jermakovu TVNET noskaidroja, ka šādi ziemas laikapstākļi ražu ietekmēs minimāli, ar priekšnoteikumu, ja viegls siltums saglabāsies nemainīgs līdz pavasarim un gaisa temperatūra nenoslīdēs zem -10 ºC. Diemžēl jaunākās laika prognozes liecina, ka šāds scenārijs var nepiepildīties. 

Patlaban daži no augiem ir atmodušies - ir parādījušies pumpuri, ziedi, lapas. Šie augi salā neizbēgami cietīs, un pavasarī dārzniekiem būs vairāk jāpieķeras pie rožu krūmu vai citu augu zaru apgriešanas. Lai izvairītos no bojājumiem, pirms sala augi jānosedz. Tartu Botāniskajā dārzā galvenokārt šim nolūkam izmanto kūdru, taču var izmantot arī citus materiālus, piemēram, mulču, skujkoku zarus, lapas vai smiltis. Ja laika prognozēs sola stipru salu, augus var apklāt ar augsnes kārtu 20 līdz 30 centimetru biezumā.   

Siltā ziemā lielākās galvassāpes dārzniekiem sagādā tieši kaitēkļi un augu slimības. Lielākā salnā zeme sasalst, kas izraisa daļēju kaitēkļu un augu slimību ierosinātāju nāvi, kas pārziemo zemē vai uz augu atliekām. Savukārt pēc siltas ziemas pavasaris atmodinās lielāko daļu kaitēkļu un sagādās daudz lielākas problēmas nekā citos gados. Šogad ir vērts apdomāt papildu aizsardzību augiem.

"Spēcīgs sals parasti iznīcina lielu daļu patogēnu un kaitēkļu, tādēļ mūsu klimatā ir daudz mazāk problēmu nekā dienvidos,"

atzīmē dārzniece. 

Eksperte skaidro, ka, pakāpeniski paaugstinoties ziemas temperatūrai ilgtermiņā, paaugstināsies arī sēnīšu un puves izplatība, kas var skart dažādu dārza augus un ietekmēt to ražas daudzumu un kvalitāti. Tāpat noteikti var savairoties kaitēkļi - jau esošo skaitu var papildināt jaunas kukaiņu sugas, kas līdz šim mūsu reģionā nav novērotas.   

Uz augšu