“Saskaņa” (S) zaudē vēlēšanās, un koalīciju nākamajā domes sasaukumā veido “Attīstībai/Par/Progresīvie” (A/P/P) vai “Nacionālā apvienība” (NA). Šādas prognozes izskanēja diskusiju raidījumā “Komforta zona” par gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Pilns diskusijas ieraksts:

Galvenais:

  • “Saskaņas” izredzes nodrošināt vairākumu – ļoti zemas;
  • Daļa “Saskaņas” vēlētāju velēšanu dienā varētu palikt mājās;
  • Koalīciju veidos “Attīstībai/Par/Progresīvie” vai “Nacionālā apvienība”;
  • Nav izslēgta “Attīstībai/Par/Progresīvie” un “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”) sadarbība;
  • Priekšrocība mēra kandidātiem ar pieredzi pašvaldības jautājumos.

“Saskaņas” liktenis

Partiju “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” izredzes Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens vērtē skeptiski. Viņaprāt, partijas tiks ievēlētas domē, tomēr ir šaubas, vai tām izdosies nodrošināt stabilu vairākumu.

“Pēc visa tā, kas pēdējos mēnešos ir noticis starp “Saskaņu” un “GKR”, tas varētu būt ļoti sarežģīti,” pauda Ikstens.

Kritiska par “Saskaņas” izredzēm ir arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle:

“Tur nekādi nesanāk, ka “Saskaņa” varētu iegūt vairāk par 30 procentiem. Viņi nevar turpmāk saglabāt vietu pozīcijā un turpināt būt dominējošais spēks.”

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktorants un portāla LSM žurnālists Arturs Bikovs tomēr ir pārliecināts, ka tā dēvēto latvisko partiju uzvara nebūs ļoti pārliecinoša.

“Es tomēr uzskatu, ka tā būs sīva cīņa. Nebūs tā, ka valdības koalīcija uzvarēs ļoti pārliecinoši. Man ir stipras šaubas par to. Es uzskatu, ka valdības koalīcija kopā ar “Progresīvajiem” un “Latvijas reģionu apvienību” (LRA) dabūs vairāk par 30 vietām domē, bet nebūs tā, ka viņi dabūs 40 vai 50 vietas. Man šķiet, ka tās būs aptuveni 35 vietas,” komentēja Bikovs.

Raidījumā tika spriests arī par to, kā varētu balsot līdzšinējais “Saskaņas” elektorāts.  Piemēram, Ikstens saka, ka līdz šim Ušakova vadībā par “Saskaņu” tika veidots priekšstats kā par partiju, kas rūpējas par pilsētu un tās iedzīvotājiem. Taču, parādoties informācijai par dažādiem korupcijas skandāliem galvaspilsētā, daļai vēlētāju varētu rasties šaubas. Līdz ar to pētnieks pieļauj, ka daļa vēlētāju varētu pārorientēties uz Latvijas Krievu savienību (LKS). Uz jautājumu, vai gaidāms, ka “Saskaņas” vēlētāji varētu balsot par citām partijām, izņemot LKS un S, profesors bija kritisks, pieminot Latvijā pastāvošo etnisko šķirtni.

“Tā ir ļoti dziļa šķirtne. Mums nevajadzētu domāt, ka mēs tā vienkārši vienā dienā pamodīsimies un viss būs kārtībā. Tas būs ļoti lēns un pakāpenisks process,” sacīja Ikstens.

Savukārt politologs Artūrs Bikovs uzskata, ka daļa “Saskaņas” vēlētāju uz ārkārtas vēlēšanām vispār var neatnākt.

“Es stipri šaubos, ka tas elektorāts, kas balsoja par “Saskaņu”, pēkšņi sāks balsot par Jauno konservatīvo partiju (JKP) vai par “Jauno Vienotību” (JV), vai par jebkādu citu. Domāju, ka visdrīzāk viņš vienkārši neatnāks uz vēlēšanām,” pauda Bikovs.

Vienlaikus viņš atzīst, ka daudzie korupcijas skandāli nav stipri ietekmējuši “Saskaņas” lojālos vēlētājus. Arī Lelde Metla-Rozentāle tam piekrita, norādot uz Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultātiem.

Pieredze pašvaldības jautājumos – priekšrocība vēlēšanās

Faktu, ka “Saskaņa” par savu mēra amata kandidātu izvēlējusies krievu skolu aizstāvi Konstantīnu Čekušinu, Ikstens uzskata par manevru, ar ko politiskais spēks parāda, ka “šo sasaukumu izlaiž”.

Pēc Metlas-Rozentāles domām, izvēloties Čekušinu, “Saskaņa” atgriežas pie sava “vecā elektorāta” ar akcentu uz krievvalodīgajiem.

Tas savukārt palīdzēs atņemt balsis “LKS”, ir pārliecināts politologs Arturs Bikovs.

“Man šķiet, ka Čekušina kungs palīdzēs “Saskaņai” dabūt tās balsis, kas gribēja balsot par LKS. Tas ir īpaši svarīgi tādēļ, ka LKS ir izredzes tikt Rīgas domē. Un es nedomāju, ka “Saskaņa” to vēlētos.”

Runājot par citam vēlēšanu personībām, Lelde Metla-Rozentāle atzīmēja, ka “universālā kareivja” tipa kandidāta šajās vēlēšanās nav. Katrs no sarakstu līderiem esot domāts specifiskai auditorijai. Piemēram, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) mēra amata kandidāta Jura Juraša retorikā viss ir saistīts ar noziedznieku saukšanu pie atbildības. Cits piemērs ir A/P/P mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis.

“Mēs redzam Staķa kungu, kas tiek pozicionēts kā ļoti sauss latvietis, zemessargs, korī dzied. Man tikai rodas jautājums: vai tās ir tās kvalitātes, kā dēļ viņš ir labāks vai sliktāks potenciālais Rīgas domes priekšsēdētājs?” jautāja pētniece.

Runājot par NA, viņasprāt, partija pieturas pie jau pārbaudītām vērtībām, izvirzot Eināru Cilinski, jo viņš cilvēkiem asociējoties ar neatkarības deklarācijas parakstīšanu.

Tam, ka partijas izmanto pārbaudītus kadrus, piekrīt arī Jānis Ikstens.

“Ņemot vērā to, ka kampaņa ir salīdzinoši īsa, partijas tiešām nemēģina eksperimentēt. Viņas mēģina izmantot jau iestaigātās taciņas. Vilnis Ķirsis (JV), kurš jau ne pirmo sasaukumu būtu, tāpat Jurašs (JKP) un tml. Tur ir ļoti daudz kā ierasta, pazīstama un zināma,” vērtēja politologs.

Viņš ir pārliecināts, ka nenoliedzama priekšrocība būs tiem mēra amata kandidātiem, kam ir bijusi pieredze, strādājot ar pašvaldības jautājumiem.

Piemēram, par kompetentiem viņš atzīst GKR kandidātu Oļegu Burovu un Vilni Ķirsi no JV.

Savukārt Artūram Bikovam šķiet, ka Mārtiņš Staķis varētu būt kompetents mēra amatā, ņemot vērā darba pieredzi Saeimā. Juris Jurašs, saskaņā ar Bikova teikto, nav tikpat pārliecinošs mēra amata kandidāts kā pārējie.

Koalīcijas varianti

Raidījumā izskanēja vairākas versijas par to, kurš politiskais spēks pēc ārkārtas vēlēšanām varētu uzņemties iniciatīvu un veidot valdošo koalīciju.

Saskaņā ar politologa Artura Bikova teikto, koalīciju, visticamāk, veidos A/P/P.

Vienlaikus iespējama arī situācija, kurā kāds mazāks spēks uzņemas iniciatīvu. Līdzīgi, kā tas bija pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām ar JV, kas ieguva vismazāk balsu, salīdzinot ar citam koalīcijas partijām, un tomēr izveidoja valdību.

Tā kā pēc reitingiem trešais labākais rezultāts ir NA, arī šis politiskais spēks teorētiski varētu uzņemties iniciatīvu, sprieda Lelde Metla-Rozentāle. Taču, pēc viņas domām, tas varētu radīt jaunus izaicinājumus.

Savukārt Jāņa Ikstena ieskatā problēmas rada arī JKP. Viņi, pēc politologa domām, ir “daudzu galvassāpju avots” valdības koalīcijai. Līdz ar to pastāv iespēja, ka viņus negribēs ņemt Rīgas domes valdošajā koalīcijā.

Par to netieši liecina tas, ka citas partijas nav atsaukušās uz JKP rosinājumu parakstīt memorandu par nesadarbošanos ar “Saskaņu”, “GKR” un “LKS”.

“To es uztveru kā mājienu, ka principā latviešu partijas ir gatavas runāt ar “GKR” pēc vēlēšanām, kas uzreiz varētu paplašināt kaut kādas manevru iespējas,” stāstīja Ikstens.

Metla-Rozentāle arī neizslēdz variantu, kurā NA paliek aiz koalīcijas borta.

“Ja pieaug A/P/P vai JV reitingi, tad tā situācija var izmainīties. Un tad varbūt NA var palikt opozīcijā. Staķa kungs dažādās diskusijās jau teicis, ka viņam principiālu iebildumu pret Burovu (“GKR”) nav, ka saimnieciski viņi varētu atrast kādu kopīgu valodu,” sacīja politoloģe.

Visbeidzot Jānis Ikstens norādīja, ka daudz būšot atkarīgs no tā, kādi lēmumi tiks pieņemti Saeimā par Administratīvi teritoriālo reformu. Viņaprāt, tas ir viens no faktoriem, kas satur valdības koalīciju kopā.