Vides organizācijas - Pasaules Dabas fondu, Latvijas Dabas fondu (LDF) un Latvijas Ornitoloģijas biedrību – neapmierina premjera Krišjāņa Kariņa (JV) ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto paustais saistībā ar koku ciršanas un meža atjaunošanas regulējumu, jo informācija neesot korekta.
Organizācijas norāda, ka Kariņa paustā informācija nekorekti atspoguļo situāciju attiecībā uz grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, un uzsver, ka nav pamata apgalvot, ka regulējums izstrādāts, "lai veicinātu meža ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu", un ka tas veikts "pārdomāti".
Vienlaikus organizācijas norāda, ka tās jau vairākkārt norādījušas, ka grozījumi, kas paredz tievāku koku un attiecīgi - jaunāku mežu - nociršanu kailcirtē, nav paredzēti Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam un tiem nav veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.
"Organizācijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija arī pēc apspriedēm dažādās sanāksmēs turpina uzturēt iebildumus, jo riski, ko šie grozījumi rada dabas daudzveidībai, nav objektīvi izvērtēti un nav paredzēti kompensējošie pasākumi, kas līdzsvarotu ekonomiskās intereses intensīvāk apsaimniekot mežu ar vajadzībām saglabāt mežu ekoloģisko un sociālo vērtību," komentēja LDF pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.
Tāpat neesot pamata apgalvot, ka regulējums veidos uzņēmējdarbības attīstības prognozējamību mežsaimniecībai, jo uzņēmējdarbības attīstība ar meža izmantošanu saistītās nozarēs līdz šim ir prognozēta un arī turpmāk var tikt prognozēta atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem Noteikumiem par koku ciršanu mežā, norādīja organziācijās.
Tāpēc nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Kariņam, aicinot ziņojumā Saeimai informāciju par izstrādāto regulējumu par koku ciršanu un meža atjaunošanu atspoguļot pilnīgi un korekti, iekļaujot arī informāciju par dažādo pušu paustajiem iebildumiem pret grozījumiem.
Jau ziņots, ka dažādas vides organizācijas, vairāki desmiti sabiedrisko un kultūras darbinieku Zemkopības ministrijai (ZM) pārmet to, ka grozījumi aizvien tiek pamatoti tikai ar ekonomikā balstītiem argumentiem, neanalizējot iespējamās sekas no ekoloģijas un sabiedrības interešu skatupunkta.
Vides organizācijas prasa ZM rakstiski un publiski atbildēt uz jautājumiem, kas tika uzdoti iepriekš publiskotajā atklātajā vēstulē, piemēram, kāpēc jāļauj cirst jaunākus mežus, ja tiek apgalvots, ka Latvijā izveidojies "pāraugušu" mežu uzkrājums, un kāpēc noteikumu grozījumi jāattiecina arī uz valsts mežiem, ja AS "Latvijas valsts meži" nemaz neinteresējot iespēja cirst jaunākus mežus. Vides organizācijas arī interesējas, kā paredzēts nodrošināt līdzsvaru starp mežu vides, sociālajām un ekonomiskajām funkcijām, ja Latvijas mežu izciršana tiks pastiprināta.
Vairāki desmiti cilvēku, galvenokārt kultūras un sabiedriskie darbinieki, atklātā vēstulē aicinājuši Saeimu un valdību nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas valsts mežu apsaimniekošanu un to, lai Latvijas meži, jo īpaši Latvijas valsts meži, tiktu apsaimniekoti saprātīgi, ievērojot visas sabiedrības intereses, kas neaprobežojas tikai ar peļņas gūšanu.
