Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu saglabāt vienotu konkursu uz AT tiesnešu amatiem

Viņa gan atzīmēja, ka Tieslietu padome kopumā atbalsta grozījumu projektus ST likumā un Valsts civildienesta likumā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu ST neatkarību un nostiprinātu ST tiesneša statusu.

Zvejniece skaidroja, ka likums patlaban paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura ir saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Tāpat kā citiem pretendentiem - rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskajam personālam, zvērinātam advokātam vai prokuroram - ST, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesim jāpiedalās atklātā konkursā uz AT tiesneša amatu, taču nav jākārto kvalifikācijas eksāmens.

Plānotie likuma grozījumi paredz, ka ST, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesim būtu dotas tiesības pretendēt uz AT tiesneša vakanci, pirms tiek rīkota kandidātu atlase atklātā konkursā. Tikai tad, ja minētās personas nav izteikušas vēlmi pretendēt vai ir izteikušas šādu vēlmi, bet nav saņēmušas pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu, tiktu rīkots atklāts konkurss uz AT tiesneša amatu, paredz piedāvātie grozījumi.

Tieslietu padomes vairākums lēma, ka šāda priekšrocība nav atbalstāma, jo sašaurinātu AT tiesnešu amata kandidātu loku un samazinātu iespēju AT departamentu tiesnešu kopsapulcei izvēlēties kandidātu no visām likumā noteiktajām kandidātu grupām.

Tieslietu padome arī aicināja Tieslietu ministriju virzīt grozījumus Tiesnešu izdienas pensiju likumā, lai dotu iespēju tiesnesim, kurš ir nostrādājis tiesneša vai tam pielīdzinātā amatā 30 gadus, doties pensijā neatkarīgi no vecuma, ja vien pēdējie desmit no šiem 30 gadiem ir nostrādāti tiesneša amatā.

Saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likumu izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita tiesneša, ST tiesneša, prokurora un tiesībsarga amatā nostrādāto laiku, advokāta profesijā un augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā nostrādāto laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem. Šobrīd, lai saņemtu izdienas pensiju, kopējam darba stāžam jābūt 20 gadi, no kuriem pēdējie desmit gadiem jābūt nostrādātiem tiesneša amatā, kā arī ir jābūt sasniegtam vecuma pensijas piešķiršanai noteiktajam vecumam.

Attiecīgi Tieslietu padome uzskata, ka iespēja tiesnesim ar pietiekamu darba stāžu aiziet pensijā ātrāk, neatkarīgi no vecuma, sekmēs paaudžu nomaiņu tiesu sistēmā un esošajiem tiesnešiem nodrošinās lielākas sociālās garantijas.

Padome arī nolēma par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieci uz turpmākajiem pieciem gadiem iecelt tiesnesi Ingūnu Pinni. Viņa vienlaikus būs arī Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja.

Tieslietu padome arī uzklausīja darba grupas informāciju par jaunās tiesnešu amata kandidātu atlases kārtības koncepciju un kopumā to atbalstīja. Padomes ieskatā, diskutabls ir jautājums par kandidātu apmācības modeli. Tieslietu padomes izveidotā darba grupa turpinās darbu, pilnveidojot tiesnešu amata kandidātu atlases jauno kārtību.

Savukārt AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane informēja Tieslietu padomi par to, kā tiek organizēts darbs grupā, kas izvērtēs tiesas procesu ilgumu Latvijas tiesās. Darba grupā strādās visu trīs AT departamentu pārstāvji, Ģenerālprokuratūras un Zvērinātu advokātu padomes deleģēti pārstāvji, kā arī Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

Plānota arī tiesnešu, prokuroru un advokātu aptauja par tiesvedību procesu ilgumu ietekmējošiem faktoriem, tiks analizēta Latvijas tiesu statistika un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. Apkopotā informācija tiks izmantota, analizējot konkrētus tiesu procesus, informēja Zvejniece.