C, 11.08.2022.

Dažās dienās no vienaldzības līdz veikalu izpirkšanai. Eiropā dzīvojošo latviešu novērojumi par "Covid-19"

Annija Vīnkalna
, Ārvalstu ziņu redaktore
Dažās dienās no vienaldzības līdz veikalu izpirkšanai. Eiropā dzīvojošo latviešu novērojumi par "Covid-19"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 6
Foto: AFP/SCANPIX

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka "Covid-19" sasniedzis globālas pandēmijas apmērus, daudzas valstis ieviesušas vērienīgus pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatību. 

Vairāki Eiropā dzīvojošie latvieši portālam TVNET pastāstīja, kā viņu valstīs - Dānijā, Lielbritānijā, Vācijā un Norvēģijā - cīnās ar vīrusa straujo izplatību un kā uz to reaģē sabiedrība.

Pirmos brīdinājumus ignorē, pēc tam izpērk pārtikas veikalus

"Pagājušajā nedēļā atbraucu no ceļojuma, tobrīd situācija lidostā bija mierīga, liela cilvēku plūsma un nekādas panikas," stāsta Dānijā dzīvojošā Vanda.

Šobrīd iesaka nedoties pie ārsta, ja parādās pirmie simptomi, bet gan zvanīt uz konsultatīvo tālruni un palikt mājās. Vanda norāda, ka pirmos brīdinājumus nopietni uztvēra tikai retais. 

"Daudzi izvēlējās doties slēpot uz Itāliju, daži atstāja slimniekus mājās un devās plānotajos atvaļinājumos ārzemēs. Pagājušajā nedēļā slimo cilvēku skaits grozījās ap 30, šobrīd tas jau ir pārsniedzis 600," viņa norāda. Sākumā viņas universitātē tikai izlika roku dezinfekcijas līdzekļus, bet vēlāk paziņoja par vairāku ārzemju braucienu un vizīšu atcelšanu.

Foto: AFP/SCANPIX

"Īstā panika sākās vakardien, kad tika paziņots, ka visas mācību iestādes un daudzas darbavietas tiks slēgtas uz divām nedēļām -

burtiski pusstundas laikā veikali bija izķerti tukši, gaisā spriedze un neziņa par nākamajiem valdības lēmumiem.

Lai arī cilvēkiem ir ieteikts atrasties mājās, visi veikali un tirdzniecības centri ir atvērti kā ierasts."

"Darba vietā visur izlīmēti atgādinājumi par roku mazgāšanu. Kopumā privātajā sektorā dzīve rit kā ierasts, lai arī visi baidās doties uz darbu, ja jāizmanto publiskais transports un jākontaktējas ar klientiem," saka Vanda. "Pārtikas veikalos ir pietiekoši, bet trūkst dezinfekcijas līdzekļu un masku - tie ātri vien pazuda nedēļas sākumā. Šobrīd valdība cenšas nomierināt cilvēkus, lūdzot tos pirkt tikai to, kas nepieciešams, tomēr, ja situācija nemainīsies, valdība plāno ieviest ierobežojumus attiecībā uz pārtikas iegādi."

Par klepotājiem metro neviens nepriecājas

Māris strādā globālā uzņēmumā Lielbritānijā. Viņa darba vieta atrodas milzīgā biroju ēkā pašā Londonas centrā. Daži kolēģi klusiņām baumo, ka kāds no biroja darbiniekiem jau varētu būt inficējies, bet nekāda oficiāla apstiprinājuma pagaidām nav bijis.

Biroja ēkā daudzviet ir izvietoti informatīvi plakāti par piesardzības pasākumiem. Dezinfekcijas līdzekļi birojā atrodas ļoti daudzās vietās – tualetēs, pie liftiem un citās koplietošanas telpās. Katru nakti ēkā tiek dezinficētas visas virsmas.

Trešdien uzņēmumā visu dienu notiek mācības, lai sagatavotu darbiniekus situācijai, kad viņiem pilnībā nāksies strādāt no mājām un aizstāt saslimušos kolēģus. Uzņēmums aktīvi gatavojas tam, lai darbinieki varētu masveidā strādāt attālināti. Nepieciešamības gadījumā piedāvāts nodrošināt visu darbam no mājām nepieciešamo aprīkojumu.

Atcelti visi plānotie komandējumi gan ārvalstīs, gan arī Lielbritānijas robežās. Ja darbinieks ir saaukstējies, pat ja viņam nav apstiprināta inficēšanās ar jauno vīrusu, uz biroju nākt nedrīkst.

Foto: AFP/SCANPIX

Londonas ielās situācija joprojām ir salīdzinoši mierīga. Cilvēku, kas staigātu maskās, nav pārāk daudz. Maskas pārsvarā valkā aziātu izcelsmes iedzīvotāji un jaunieši. Taču vārds "koronavīruss" ir uz mēles visiem. Sabiedriskajā transportā cilvēki cenšas stāvēt pēc iespējas nostāk cits no cita, tomēr Londonā, un jo īpaši tās centrā, tas nemaz nav iespējams.

Klepotāju virzienā tiek raidīti nosodoši skatieni.

Pilsētas veikalos nereti trūkst pirmās nepieciešamības preču – cilvēki aktīvi pērk tualetes papīru, ziepes un dezinfekcijas līdzekļus. 

Satraukuma līmenis atkarīgs no tā, vai esi riska grupā

Frankfurtē dzīvojošā Ieva stāsta, ka lielākā daļa viņas paziņu ievēro "Covid-19" sakarā izteiktos brīdinājumus un norādījumus. "Atšķiras tas, vai viņi to dara mierīgi vai ar uztraukumu un paniku; laika gaitā tas ir mainījies," skaidro Ieva. Viņa piebilst, ka daudz kas atkarīgs no tā, vai konkrētais cilvēks ir riska grupā vai ne.

Kolēģu un paziņu lokā lielākoties nav vērojams liels satraukums, taču kāda pazīstama sieviete, kura ir riska grupā, sāka satraukties jau pirms vairākām nedēļām. 

"Viņa ir vācu valodas pasniedzēja. Lielākā daļa viņas studentu darbojas uzņēmumos, kur darba pienākumi ietver ceļošanu. Līdz ar to viņa katru dienu pakļauta riskam," norāda Ieva. "Apspriedām to vienā no mācībstundām. Noskaidrojās, ka ir uzņēmumi, kas katru dienu pārbauda darbinieku veselības stāvokli, citi liek darbiniekiem strādāt no mājām, bet ir arī tādi, kuri neuztver piesardzības pasākumus tik nopietni."

Tomēr kopumā Vācijā cilvēki nopietnāk attiecas pret savu un apkārtējo veselību un nenāk uz darbu tad, ja ir nelielas saslimšanas pazīmes.

"Arī iepriekš neesmu ievērojusi birojā kādu, kas klepotu, šņaukātos vai nepārtraukti šķaudītu. Latvijā tādas ainas bija regulāras," piebilst Ieva.

Foto: EPA/Scanpix

Ieva strādā aviācijā - jomā, uz kuru "Covid-19" pandēmijai ir milzīga ietekme. Šajā nozarē ir gan vīrusu ierobežojoši piesardzības pasākumi, gan arī darbības, kas jāveic finansiālu apsvērumu dēļ. Pašlaik atcelti komandējumi un apturēti vairāki projekti. Informācija mainās pa stundām. Vēl ceturtdienas rītā pastāvēja iespēja, ka pēc divām nedēļām plānotais ārvalstu komandējums notiks, bet pēcpusdienā tas jau bija atcelts, stāsta Ieva.

"Ir ieteikums strādāt no mājām. Paredzu, ka tas ar laiku pārvērtīsies par obligātu prasību," viņa saka.

Lielākais piesardzības pasākums, ko Ieva ievēro, - nebraukt uz Latviju ciemos pie radiem un draugiem par spīti tam, ka brauciens jau bija izplānots.

"Nevēlos, lai manas bezatbildīgas rīcības sekas ir kāda saslimšana," uzsver Ieva.

Koronavīrusa dēļ - piespiedu atvaļinājums

"Pie mums viss notiek pa stundām," stāsta Dace no Bergenas. "Izdots rīkojums par publisku telpu īpašnieku atbildību - jānodrošina, lai apmeklētāji viens no otra var ieturēt viena metra distanci, citādi draud kriminālatbildība. Daudzi klubi un krogi ir slēgti. Pilsētas bibliotēka atcēlusi plānotos pasākumus.

Dažas pašvaldības jau slēgušas skolas un bērnudārzus, tikko arī Bergena. Tas nozīmē, ka man nebūs darba. 

Sēdēšu mājās un mācīšos valodu."

Foto: AFP/SCANPIX

Viņa norāda, ka ar "Covid-19" saistītie norādījumi un brīdinājumi netiekot uztverti pārāk nopietni. Bergenā fiksēti gadījumi, kad cilvēki, kuriem būtu jāatrodas pašizolācijā, tomēr staigā pa veikaliem un sporta klubiem. Joprojām daudz tiek izmantots sabiedriskais transports, kas sastrēgumstundās ir pārpildīts. Pieturvietās nav uzstādīti dezinfekcijas līdzekļi, un nemana cilvēkus, kuri steidzas dezinficēt rokas, piemēram, pēc lielveikala ratiņu lietošanas.

"Tā kā strādāju ar maziem bērniem un veciem cilvēkiem, no darba devēja un komūnas esmu saņēmusi striktus norādījumus par personīgās un vispārējās higiēnas ievērošanu bērnudārzos un pansionātos. Jāuzrauga un nekavējoties jāziņo par katru aizdomīgu gadījumu, ja ir aizdomas par inficēšanos, teiksim, paaugstināta temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana un tamlīdzīgi," uzsver Dace.

"Esmu papildus iepirkusi divus dezinfekcijas līdzekļa flakonus, lai gan nekas labāks par rūpīgu roku mazgāšanu ar ziepēm vēl nav izdomāts," saka Dace. 

Pēc ceturtdienas paziņojuma par izglītības iestāžu slēgšanu Bergenas iedzīvotāji sāka tīrīt veikalu plauktus. Vakarā no plauktiem bija pazudusi maize un citi pārtikas produkti, kā arī vairs nebija atrodami dezinfekcijas līdzekļi.

 
 
Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu