Video rubrikas "Rundāles pils galma noslēpumi" 1. sērijā uzzinājām visu par rokoko laika modi un knifiņus, kas atklāj mums tā laika domāšanu un vēsturi. Otrajā sērijā ļausimies eksperimentam un tērpsimies gluži kā hercogi, lai dotos uz balli. Skaties, kā mums gāja, iespīlējoties vaļa kaulu stīpojuma korsetē un liekot parūkas!

Iepazīt rokoko laikmeta modes nianses talkā nāca vēsturisko rekonstrukciju studijas “Rokoko” vadītāja, vēsturisko tērpu stāstu gide Elīna Kuzņecova. Starp citu, Elīna vada burvīgu radošo telpu “Mazā muiža”, kurā eksponēti neskaitāmi vēsturiski tērpi.

Ģērbjam hercogieni

Hercogienes ģērbšanās parasti notika buduārā, kur viņa pavadīja lielāko dienas daļu. Hercogiene tur veica dažādas skaistuma procedūras, tika veidotas tehniski sarežģītu konstrukciju frizūras.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Šoreiz hercogiene uz balli dosies franču silueta kleitā, dzeltenā tonī, kas tā laika modē ir ļoti aktuāls.

1. kārta – apakškrekls (franciski chemise). Tolaik apakšbikses bija tikai vīriešu privilēģija, sievietes nēsāja garu apakškreklu, kas kalpoja par sava veida filtru ķermeņa šķidrumiem un aromātiem.

Tā kā tā laika tērpus izmazgāt nebija iespējams, apakškrekli pildīja ļoti svarīgu funkciju. Tāpat apakškrekls aizsargāja dāmu maigo ādu no tērpu raupjajām vīlēm un korsešu spiediena.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

2. kārta – vaļa kaulu korsete. Veido vajadzīgo smilšu pulksteņa siluetu. 

Atbilstoši modei un etiķetes prasībām korsetes dziļais izgriezums gandrīz pilnībā atsedza krūtis, vienlaikus tās paceļot un izvirzot uz priekšu, bet gūžas atliecot atpakaļ.

Kleitas augšdaļai bija atrastas tik ideālas proporcijas, ka atsegtās krūtis tomēr šķita tiklas un bezķermeniskas.  

3. kārta –  iekšējās kabatas. Tur glabāja visu nepieciešamo, jo ballē rokām jābūt brīvām žestikulēšanai ar vēdekli. Dāma kabatām var piekļūt caur iegriezumiem kleitas virspusē.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

4. kārta – panjē jeb vaļa kaulu stīpu formēti apakšsvārki. Stīpas notur īpašos izliekumus.

Nereti paši panjē kalpoja par kabatām, kur var salikt visu nepieciešamo, lai varētu dejot un žestikulēt ar vēdekli.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

5. kārta – franču silueta svārki un jaciņa ar mežģīņotām piedurknēm. Aktuāli dzeltenais tonis.

Tolaik viss apģērbs nepieciešamajās vietās bija sasprausts ar adatiņām, tāpēc arī dāmām vajadzēja kustēties lēni un līgani. Jebkura asa kustība varēja viņas apdraudēt, adatai ieduroties miesā.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Rokoko laikmeta kleitas vienlaikus intriģēja un radīja distanci. Kuplie svārki, slēpjot klēpi un kājas, raisīja iztēli, taču panjē bija kā barjera, kas simbolizēja sievietes nepieejamību. 

Zem apjomīgās svārku daļas atlasa kurpītēs ieautās kājiņas izskatījās mazas un daiļas. Kontrastu izmantoja arī piedurknēm – pie elkoņa šauras, bet galos ar brīnišķīgu mežģīņu vai izšūta auduma kaskādēm, tās izcēla dāmu rociņu un pirkstu trauslumu.

Tādējādi rokoko stila tērps veidoja daiļu figūru ar šauriem pleciem, tievu vidukli un apaļīgiem gurniem. 

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Tikai augstdzimušām personām bija priekšrocība neiet ārā lauku darbos, tāpēc bālā āda bija aristokrātijas pazīme.

Rokoko laikmeta sievietes seju klāja mākslīguma maska: bieza pūdera kārta un pārspīlēts vaigu sārtums, bet dekoratīvās melnā samta "mušiņas" uz kakla un bālās sejas piešķīra pikantumu.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Rokoko laikā sievietes matus uzķemmēja uz augšu, veidojot grandiozus ruļļus. Frizūras apjomam tika izmantoti pat speciāli polsteri. Process ilga vairākas stundas.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Dāmas pēc vairāku stundu ilgās ģērbšanās labprāt uzkavējās, lai nesteidzīgi baudītu tā laika našķi – karsto šokolādi. Parasti paralēli dāmas apsprieda jaunākās tenkas un tuvojošās balles viesus.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Ģērbjam hercogu

Galantā kunga ģērbistabā hercogs ģērbējus sagaida greznos rītasvārkos. To kokvilnas auduma apdruka liecina, ka audums atvests no Indijas.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kungi rokoko laikā valkā mežģīnes, kas liecina par viņu augstdzimušo statusu un rocību – tolaik šis roku darbs ir ļoti dārgs.

Nākamā tērpa kārta ir veste, kas ar savām dimanta pogām un greznajiem izšuvumiem nav mazāk grezna par pašu balles uzvalku. Bieži veste ir kontrastējošā krāsā.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Vīrieši nēsā pusgaras bikses un zīda zeķes, kuras satur apsieti zeķturi. Tas bija būtiski, lai dejojot negadās kauns un zeķe nenoslīd.

Vīriešu apģērbs tolaik ir ļoti pieguļošs. Uzvalka žaketi, kura arī ir grezni izšūta no visām pusēm, nekad nepogā ciet, lai redzētu arī grezno vesti.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Vīriešiem dzīvi atviegloja parūkas, kas nelika ziedot tik daudz laika frizūrai kā dāmām. Baltās parūkas ir visdārgākās un iecienītākās.

Porcelāna baltā krāsa ļoti atsvaidzina tās nēsātāja sejas toni.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Parūku ikdienā atsvaidzina iepūderējot. Matu pūderis sastāv no kviešu vai kukurūzas cietes. Pievienotā krustnagliņu eļļa atbaida grauzējus un insektus.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Lai pūderis nesabojā krāšņo tērpu, mēs apliekam apmetni. Tiek izmantota pūderēšanas maska.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Gerda Pulkstene: Mana pārtapšana rokoko laikmeta hercogienē, kura pošas uz balli, bija liels piedzīvojums. Interesanti bija izbaudīt ciešās korsetes nepielūdzamās skavas, tomēr jāatzīst, ka tieši korsete veido stāju un nepieļauj sēdēt sakumpušai. Arī panjē stīpu apakšsvārkus bija interesanti pielaikot, kā iekāpjot grozā. Kleita bija fantastiska, ar grezniem izšuvumiem un no patīkami vēsa zīda auduma. Un, jā, matu sakārtojums, kas šoreiz bija parūka, – tādu “kūku” nēsāt uz galvas ir jāprot."

Tātad izsmalcinātas gaitas formula ir apģērbs: papēži, korsete, apakšsvārku stīpas, konstrukcija uz galvas un apziņa, ka jebkurā brīdī tevī var iedurties adata, patiešām liek kustēties lēni, liegi un bez liekām, asām kustībām.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kā mums klāsies pilī, skaties jau nākamajā “Rundāles pils galma noslēpumu” sērijā.

Sakām lielu paldies:

* vēsturisko rekonstrukciju studijas “Rokoko” vadītājai, laikmeta stāstu gidei Elīnai Kuzņecovai;

* mākslas vēsturniecei, skaisto tērpu autorei Jeļenai Forstei;

* “Mazās muižas” un Rundāles pils pārstāvjiem par viesmīlību un atsaucību;

* Olafam Soloveikam, Nadeždai Bigaņičai par asistēšanu un piedalīšanos filmēšanā.