Nedēļas nogalē saņemti 200 zvani par roņu mazuļiem liedagā, bet palīdzība bijusi nepieciešama vien dažiem

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pagājušās nedēļas nogalē saņemti 200 zvani par roņu mazuļiem liedagā, taču palīdzība bijusi nepieciešama vien dažiem, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Viņa stāstīja, ka ziemai neierasto laika apstākļu un siltā pavasara dēļ Baltijas jūras Rīgas līča piekrastē patlaban sastopams lielākais roņu mazuļu skaits pēdējos gados. Lai gan iedzīvotāji ļoti aktīvi vēršas DAP ar lūgumu tos glābt un pārvietot, DAP atgādina, ka ronēniem palīdzība lielākoties nemaz nav nepieciešama.

Nedēļas nogalē DAP saņēma gandrīz 200 zvanu par liedagā pamanītajiem roņu mazuļiem, lielākā daļa zvanu - no Jūrmalas, Rīgas un Rīgas līča Kurzemes piekrastes. Pēc speciālistu aplēsēm patlaban jūras piekrastē Latvijā sastopami vairāki desmiti ronēnu un gandrīz visi tie ir veselīgi un pludmalēs vienkārši atpūšas un uzkrāj spēkus, skaidroja Rēna.

Uz Rīgas Zooloģisko dārzu atlabšanai dažu dienu laikā DAP vides inspektori pārveduši astoņus roņu mazuļus, no kuriem lielāko daļu ir sakoduši savā vaļā palaisti suņi. Līdz ar to atkārtoti DAP aicina iedzīvotājus - dodoties pastaigās pludmalēs, savus četrkājainos draugus turēt piesietus pavadā.

Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns piebilda, ka vairākiem no zoodārzā nogādātajiem roņiem ir neglābjami sakostas acis, citiem ķermeni klāj dziļas un plašas rētas, kas jau ir pamatīgi iekaisušas. Šo problēmu dēļ lielākajai daļa no atvestajiem izredzes izdzīvot ir ļoti niecīgas.

DAP eksperts, roņu pētnieks Valdis Pilāts skaidroja, ka šajā pavasarī pelēko roņu skaits piekrastē ir lielākais pēdējo gadu laikā un, visticamāk, tas saistīts ar klimata pārmaiņām un neparasti silto ziemu. Šādos apstākļos roņu mammas mazuļus pasaulē laiž ierobežotā platībā uz mazām saliņām Igaunijas teritorijā, nevis kā būtu paredzēts - uz ledus. Saliņās burzmā pastāv ļoti augsts risks roņu mazuļus pazaudēt. Ja ilgāku laiku mammai neizdodas atkal atrast savu mazuli, tas dodas jūras ūdeņos meklēt barību un tā rezultātā izklīst pa visu Rīgas jūras līci, piebilda Pilāts.

Lai gan, pamanot mazu, baltu un pūkainu ronēnu, cilvēki līdzjūtības dēļ vēlas tos glābt un meklēt palīdzību, tas lielākoties nav nepieciešams. Liedagā redzamajiem ronēniem vislabākā palīdzība ir to ignorēšana. "Tāpēc aicinām likt tos mierā un netuvoties," skubina DAP pārstāvji.

Pilāts arī norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.

Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot, uzsver Pilāts. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt, uzsver roņu pētnieks.

Iedzīvotājiem pludmalē atrastos ronēnus pašiem nav ļauts glābt, jo tā tiek apdraudēta gan ronēna, gan glābēja veselība. Palīdzība nepieciešama tikai bīstami savainotiem ronēniem. Šādā gadījumā DAP lūdz zvanīt pa tālruņa numuriem 27878099 Kurzemē, 26424972 Pierīgā un 26329412 Vidzemē. Tikai nepieciešamības gadījumā DAP speciālisti dosies pie roņu mazuļa un, pēc situācijas izvērtēšanas, lems par turpmāko rīcību - roņa pārvietošanu vai nogādāšanu uz Rīgas Zooloģisko dārzu atlabšanai. Atrastu mirušu roņu gadījumā jāinformē vietējā pašvaldība, jo bojā gājušo dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās, atgādināja Rēna.

Uz augšu