Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes Ārstniecības programmas pēdējā kursa studenti vērsušies pie atbildīgajām amatpersonām, paužot bažas par iespēju paredzētajā laikā absolvēt studijas, skaidrojot, ka ārkārtējās situācijas laikā ir atceltas prakses, liegta pieeja ārstniecības iestāžu arhīviem un nav skaidra arī valsts eksāmenu organizēšanas kārtība.
Kopumā 58 Ārstniecības programmas 6.kursa studentu parakstītā vēstule, kas izsūtīta 24.martā, adresēta premjeram Krišjānim Kariņam (JV), izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un veselības ministrei Ilzei Vinķelei (AP).
Vēstulē studenti uzsver, ka globāli izsludinātā Covid-19 pandēmija un Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir nopietns sabiedrības veselības apdraudējums. Šī krīze skar visas tautsaimniecības nozares, bet īpašus izaicinājumus rada veselības aprūpes nozarei un tajā strādājošajiem, atzīmē studenti.
"Arī mūs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 6.kursa ārstniecības programmas studentus, šī krīze ir skārusi ne tikai kā iedzīvotājus, bet arī kā topošos veselības aprūpes darbiniekus," norāda topošie mediķi.
Viņi informē, ka saskaņā ar tiesību aktos noteikto par ārkārtējo situāciju, viņu studijas ir ierobežotas, proti, ir atceltas studiju programmā noteiktās prakses ārstniecības iestādēs, ir būtiski ierobežota iespēja izstrādāt studiju gala darba pētniecisko daļu, jo pieeja ārstniecības iestāžu arhīviem ir pārtraukta, kā arī nav zināms vai un kā, ņemot vērā ārkārtējās situācijas ierobežojumus, tiks organizēti valsts eksāmeni.
"Sabiedrības veselības aizsardzībai noteikto ierobežojumu dēļ nav zināms vai varēsim pabeigt studijas paredzētajā laikā. Mūsu zināšanas medicīnā liek domāt, ka šeit norādīto studiju ierobežojumu risināšanai piemēroti līdzekļi ir jāmeklē nekavējoties, jo ticēt, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumus varēs atcelt 15.aprīlī, nav pamata," teikts studējošo vēstulē.
Viens no vēstuli parakstījušajiem studentiem, kuru pārējie pilnvarojuši par savu pārstāvi šajā jautājumā, Reinis Jansons aģentūrai LETA neslēpa, ka lēmums vērsties pie amatpersonām pieņemts arī tādēļ, ka universitāte līdz šim nav spējusi sniegt skaidras atbildes, kā tiks garantēta absolvēšana noteiktajā termiņā.
LU studentos bažas rada arī tas, ka LU un Rīgas Stradiņa universitāte šajā ārkārtējā situācijā varētu pieņemt atšķirīgus eksaminācijas risinājumus. Arī līdz šim eksāmeni rīkoti pēc konkrētās universitātes ieskatiem, tomēr vēstules autori uzskata, ka šajā situācijā risinājums būtu jārod viens, lai garantētu, ka nevienam studentam nebūs problēmu laikus iestāties rezidentūrā.
Jansons uzsvēra, ka studenti neprasa un necenšas panākt eksāmenu vai diplomdarbu sagatavošanas atcelšanu.
"Mūsu kā topošo, bet pēc dažiem mēnešiem kā esošo ārstniecības profesionāļu potenciāls ir valstiski nozīmīgs ārkārtas situācijas radīto izaicinājumu risināšanā. Ja mēs varētu pievienoties ārstniecības personu pulkam pēc iespējas drīzāk, tad būtu iespējams mazināt veselības aprūpes personāla trūkumu, kas ir viens no lielākajiem valsts izaicinājumiem. Mēs uzskatam, ka mūsu absolvēšana noteiktajā laikā un speciālā krīzes kārtībā atbilstu gan Latvijas, gan ārvalstu studentu valstu interesēm. Ir svarīgi papildināt Latvijas, un ne tikai, jauno ārstu skaitu," amatpersonām raksta medicīnas studenti.
Attiecīgi LU Medicīnas fakultātes 6.kursa studenti lūdz premjeru, veselības ministri un izglītības un zinātnes ministri rast risinājumus, kas ļautu viņiem absolvēt ārstniecības programmu paredzētajā laikā.
Komentējot studentu bažas, LU Medicīnas fakultātes dekāns, profesors Valdis Folkmanis aģentūrai LETA atgādināja, ka atbilstoši valdības rīkojumam par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu - studijas klātienē nav iespējamas līdz 14.aprīlim. Tas nozīmē, ka studējošo praktiskās nodarbības noris attālināti, bet prakse atsāksies pēc minētā termiņa, ja vien ārkārtējais stāvoklis netiks noteikts uz ilgāku laiku, viņš teica, atzīstot, ka minētie apsvērumi nešaubīgi ietekmē studiju procesa norisi un termiņus.
Folkmanis uzsvēra, ka LU Medicīnas fakultāte uztur tiešu komunikāciju ar atbildīgajām ministrijām, kā arī veiks visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu studiju programmu apguvi pilnā apjomā.
Viņš apgalvoja, ka LU jau šobrīd ir radījusi mehānismus, ar kuriem studējošajiem ir iespēja noslēgt darba izstrādi ar esošajiem resursiem. Vēstules autoru pārstāvis Jansons gan uzskata, ka mehānismi ir izstrādāti gluži formāli, sniedzot pieeju datubāzēm internetā, kas neatrisina iespēju ievākt datus mūsu pašu slimnīcās.
Savukārt, runājot par valsts eksāmeniem, Medicīnas fakultātes dekāns atzina, ka pašlaik ir pāragri spriest par to norises laiku un kārtību, taču "nav šaubu, ka tie notiks atbilstoši normatīvajam regulējumam un pilnā apjomā".
"Esmu pārliecināts, ka dažādās valsts institūcijas un iesaistītās puses spēs rast risinājumus šīs sarežģītās situācijas veiksmīgai pārvarēšanai attiecībā uz noslēguma darbu izstrādi, pārbaudījumu un prakšu norisi, kā arī rezidentūras studiju uzsākšanu," teica Folkmanis.
LU mājaslapā lasāms, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ LU studiju process tiek organizēts attālināti, tai skaitā noslēguma darbu - bakalaura, maģistra, diploma un kvalifikācijas darbu - izstrāde.
Studentiem ieteikts nepieciešamības gadījumā sazināties ar darba vadītāju par noslēguma darba tēmas precizēšanu vai maiņu, kā arī pētījuma metožu pielāgošanu attālinātai darba izstrādei.
Darba vadītāji nepieciešamības gadījumā drīkst pārskatīt noslēguma darba tēmu, pētījuma mērķi un darba uzdevumus, pētniecības metodes, un, ņemot vērā studentu intereses un noteiktos studiju rezultātus, pielāgot tos attālinātai kvalitatīva darba izstrādei. Darba vadītājam ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms noslēguma darba iesniegšanas jāinformē studiju programmas direktors par nepieciešamību precizēt studējošā noslēguma darba nosaukumu, norādīts LU mājaslapā.
Tikmēr Studiju programmas direktors nepieciešamības gadījumā izvērtē un atbalsta noslēguma darbu nosaukuma izmaiņas, sakarā ar to pielāgošanu attālinātai darba izstrādei un sniedz priekšlikumu dekānam.
Vienlaikus Studiju programmas direktoriem sadarbībā ar Studiju programmu padomēm līdz šī gada 1.maijam vai Studiju virziena virzienu padomēm pēc šī gada 1.maija jāizstrādā un jāapstiprina ārkārtas situācijai pielāgotas noslēguma pārbaudījumu prasības un vērtēšanas kritērijus un metodiku, tai skaitā, tādu darbu vērtēšanai, kuros ārkārtas situācijas dēļ nav bijis iespējams pilnā apmērā īstenot paredzētos eksperimentus, novērojumus, aptaujas vai citu līdzīgu materiālu ieguvi.
"Šādos gadījumos lielāka vērība pievēršama darba teorētisko aspektu izstrādes kvalitātei, pilnīgumam, mūsdienīgam, zinātniskam un analītiskam aprakstam, empīriskā pētījuma plānam un iestrādnēm, un darba izstrādes laika plāna izpildei, vienlaikus nodrošinot, ka studējošais sasniedz paredzētos noslēguma darba studiju rezultātus," teikts LU paziņojumā.
