Raksta turpinājums
Pirmā garšīgā sīpolzupas pieredze man bija slēpošanas kūrortā Val Gardena Itālijā, kur pirmajās vakariņās servēja šo zupu. Pēc dienas uz kalna tā likās kā garšīgākā zupa pasaulē. Koncentrēts buljons, mīksti karamelizēti sīpoli, siera cepurīte – viss, ko noguris slēpotājs var kārot. Tagad sīpolzupa man asocējas ar mūsu kāzu vedējtēvu, jo viņa restorānā tā ir autentiski garda. Šajā receptē kaltētās sēnes paver pavisam jaunu garšas lappusi. Tā ir jauna variācija par klasisku zupu. Reizēm man grūti ir noticēt, ka tiešām tik daudz vajag sīpolus tīrīt un griezt. Kamēr sīpoli sagatavoti, var visas bēdas un skumjas izraudāt.
