/nginx/o/2020/04/08/13045995t1h824a.jpg)
Globālā pandēmija ir ienesusi izmaiņas gandrīz vai visās sabiedrības dzīves sfērās un uzvedības paradumos, to vidū arī mūsu ikdienas mobilitātes veidos. Latvijas Automoto biedrība (LAMB) tāpat kā mediķi, mediji, sabiedriskās organizācijas, valdība un kopumā visi apzinīgie sabiedrības pārstāvji aicina rūpīgi ievērot visus uzvedības nosacījumus ārkārtas situācijā un palikt mājās, ja tas ir iespējams, tādējādi mazinot COVID-19 izplatīšanās riskus.
Lai arī mūsu dzīve ir it kā uz pauzes vai kādā gaidīšanas režīmā, tā nedrīkst pilnībā apstāties, valstij, sabiedrībai un tautsaimniecībai kaut palēnināti, tomēr ir jāattīstās. Daudziem no mums ir jāpilda darba pienākumi, ko nevar izdarīt no mājām, tātad ir jāpārvietojas, vai arī jāveic kādi citi ikdienā nepieciešami braucieni.
Tātad joprojām ir un būs aktuāla konkrētajam laikam piemērotākā mobilitāte, un šobrīd mūsu un apkārtējo cilvēku veselībai visdrošākais ir kļuvis privātais transports.
Vēl nesen asi diskutējām, kā pārsēdināt pilsētnieku no privātās automašīnas sabiedriskajā transportā, un turpināsim gan šo diskusiju, gan arī jau konkrētu projektu ieviešanu pēc ārkārtas situācijas, tomēr ir jārēķinās ar šī brīža realitāti. Tādēļ aicinām atvieglot autovadītājiem mobilitāti, izmantojot savu privāto transportu, ja nav iespējams palikt mājās un, piemēram, strādāt attālināti.
Laikā, kad valdība aktīvi rīkojas, lai palīdzētu daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kas nonākuši grūtībās, izpratni par stāvokļa nopietnību un atbalstu autovadītājiem, kuriem nav iespēja palikt mājās, varētu izrādīt Rīgas dome un pašvaldības uzņēmums Rīgas Satiksme.
Uz laiku būtu jāatceļ visi maksājumi par Rīgas satiksmes autostāvvietu izmantošanu.
Tas atvieglotu mobilitāti un samazinātu ikdienas izdevumus gan autovadītājiem, gan arī pasažieriem, kuri, piemēram, visi ir no vienas mājsaimniecības. Sabiedriskā transporta izmantošana šobrīd ir no veselības skatpunkta daudz riskantāka nekā privātā transporta lietošana.
Ja nu Rīgas Satiksme nav gatava tik pretimnākošai un kardinālai rīcībai, varētu spert vismaz nelielu soli pretī iedzīvotājiem un noteikt bezmaksas pirmo stāvēšanas stundu maksas stāvvietās. Par pārējo laiku, ja piemēram, darba diena ir jāpavada kādā ražošanas uzņēmumā, būtu jānosaka samērīga dienas abonementa maksa, kas tiešām būtu neliela un autovadītājam draudzīga. Arī tas atvieglotu maksājumu slogu autovadītājiem, kuriem līdzīgi kā citiem iedzīvotājiem, šis ir kopumā grūts laiks.
Tomēr ne jau tikai privātā automašīna ir transporta līdzeklis, kas no veselības apdraudējuma viedokļa ir mazāk riskants. Tas ir arī velosipēds, ja izmantojam to saprātīgi un braucot ievērojam distanci ne tikai no citiem riteņbraucējiem, bet arī no gājējiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem. Līdzīgi veselībai mazāk riskants ir elektriskais skrejritenis.
Lai paplašinātu riteņbraucēju un arī elektrisko skrejriteņu vadītāju mobilitāti, būtu svarīgi šobrīd uz laiku ieviest pagaidu velojoslas un veloceliņus, kas paplašinātu pārvietošanās telpu, ļautu ievērot distanci. Autotransports pilsētas ielās ir salīdzinoši maz, tādēļ transporta plūsmu šādas pagaidu joslas neapdraudētu.
Turklāt braukšana ar riteni šobrīd ir viens no retajiem sportisko aktivitāšu veidiem, kuru var izmantot, lai kādu dienas laiku pavadītu ārpus mājām svaigā gaisā. Tuvojas siltāks laiks, par globālās pandēmijas beigām neesam informēti, tādēļ plašāks veloceliņu un velojoslu tīkls šobrīd būtu noderīgs gan domājot par braucienu uz darbu, gan sportiskām aktivitātēm.
Kad dzīve atgriezīsies normālās sliedēs, gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās tiks turpinātas progresīvās un videi draudzīgās mobilitātes programmas. Normālos apstākļos moderns un videi draudzīgs sabiedriskais transports, ir viens no iedzīvotāju mobilitātes pamatiem. Vilcienam pilsētas ietvaros arī būs beidzot jākļūst par satiksmes mugurkaulu, bet pagaidām, rūpējoties par savu un citu cilvēku veselību, paliekam mājās, bet ja nevaram, tad izmantojam privātos pārvietošanās veidus, ar kuriem iespējams distancēties.