Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāti un sociālie partneri aicināja turpināt nodrošināt brīvpusdienas visiem sākumskolēniem, kā tas bija līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinājumam nepiekrīt.
Tāpat pašvaldību pārstāvji lūdza atļaut valsts dotācijas daļu izmantot arī dāvanu kartēm un taloniem, nevis tikai karstajām pusdienām vai pārtikas pakām. Arī Labklājības ministrija pievienojās aicinājumam ļaut pašvaldībām izvēlēties veidus, kā nodrošināt pusdienas.
Kā norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), ņemot vērā, ka lielākā daļa iedzīvotāju strādā no mājām, primāri ministrija domā par mazāk aizsargātajām kategorijām. Tāpat viņa uzsvēra, ka iepriekš bija rosinājusi uz diskusiju, tostarp izsvērt, vai brīvpusdienas veicina kvalitatīvu izglītību.
Deputāte Evija Papule (S) vaicāja, kā "viena ministre var izlemt, ka divu bērnu ģimenē augošiem bērniem nepienākas brīvpusdienas, jo ministre rosina uz diskusiju", uz ko Šuplinska atbildēja, ka tas nav bijis viņas lēmums, bet valdības rīkojums, ko akceptēja visi ministri.
Vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa Smildziņa norādīja, ka arī vecākus interesē, kāpēc "pirmskrīzes" laikā atbalstu saņēma visi skolēni no 1. līdz 4. klasei, bet tagad vairs ne. Tāpat viņa vērsa uzmanību tam, ka ir iedzīvotāju grupas, kurām šī palīdzība nepieciešama vairāk, piemēram, vecākiem, kuri palikuši bez darba, pašnodarbinātajiem, kuri nevar saņemt dīkstāves pabalstu, un vientuļiem vecākiem.
Tāpat vecāku organizācijas vadītāja stāstīja, ka ministrijām jānosūta rekomendācijas pašvaldībām par to, ko iekļauj pārtikas pakās, jo viņa saņem informāciju, ka pakās ir cīsiņi un desas, kas nozīmē, ka pakas neatbilst Veselības ministrijas noteiktajiem standartiem par skolēnu uzturu. Arī komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) pievienojās šim viedoklim.
Ministre uzsvēra, ka katrā pašvaldībā ir iespēja saņemt papildu sociālo atbalstu, ja ģimenes nonākušas krīzes situācijā. Vienlaikus Šuplinska lūdza pārdomāt to, ka sociālā situācija vienmēr ir neviendabīga un nevienlīdzīga, tāpēc kritiskajā brīdī jāpalīdz tiem, kam palīdzība nepieciešama visvairāk.
Atbildot uz komentāru par pārtikas paku saturu, ministre aicināja būt "lojālākiem un nepretendēt uz to, ka pārtikas paka atbilst visām vajadzībām," bet novērtēt, ka tādas vispār ir. "Ja arī pakā ir sāls, tad tas noteikti noderēs," pauda ministre.
Arī citi Saeimas deputāti uzstāja, ka jāatgriežas pie visu sākumskolēnu ēdināšanas atbalsta, kā arī atbalstīja pašvaldības, sakot, ka tām pašām jāļauj izvēlēties veids, kā nodrošināt skolēnu ēdināšanu - vai tās ir siltās pusdienas, pārtikas pakas, dāvanu kartes vai taloni.
Līdz šim ir noteikts, ka ārkārtējās situācijas laikā brīvpusdienām paredzētais finansējums ir novirzāms pašvaldībām, lai nodrošinātu brīvpusdienas maznodrošinātu, trūcīgu vai daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri mācās 1.-4. klasē. Ja no piešķirtā finansējuma, kas paliek pāri, tad to var attiecināt arī uz to pamatskolēnu ēdināšanu, kuri atbilst kādam no minētajiem ģimenes statusiem.
Tomēr ministrija atbalsta vien karstās pusdienas, ko izvadā pa pašvaldības teritoriju, vai pārtikas pakas. Tās pašvaldības, kas lēmušas par labu taloniem vai dāvanu kartēm pārtikas iegādei, šo valsts līdzfinansējumu nesaņem.
Rīgas domes pārstāve Kristīne Graudumniece stāstīja, ka 3.aprīlī pašvaldība nolēma piešķirt veikalu kartes maznodrošināto un trūcīgo ģimeņu bērniem, kā arī tiem, kas reģistrēti Rīgas ģimeņu atbalsta reģistrā un mācās gan pašvaldības, gan privātajās izglītības iestādēs. Kartes nominālvērtība ir 1,42 par katru darba dienu, un šodien kartes tiks piegādātas ar "Latvijas Pasta" starpniecību.
Viņa skaidroja, ka pašvaldība izvēlējās tieši šādu risinājumu, ņemot vērā pilsētas specifiku, proti, šiem kritērijiem atbilst ap 13 000 skolēnu un, izvērtējot epidemioloģisko drošību, bija svarīgi izvēlēties pasākumu, kas samazinātu tiešo kontaktu. Tāpat tik lielam skolēnu daudzumam būtu grūti īstenot prasības par dažādajām alerģijām un uztura specifiku.
Graudumniece aicināja IZM ļaut valsts dotācijas daļu izmantot pašvaldību izvēlētajiem risinājumiem, uzsverot IZM vēstulē teikto, ka finansējumu nevar izlietot pārtikas kartēm un taloniem.
Arī Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis (LRA) pievienojās Rīgas viedoklim un uzsvēra, ka lielajām pilsētām ir cits iedzīvotāju skaits, skolēnu skaits, kā arī attālumi ir lielāki. Viņš aicināja papildināt valdības rīkojuma anotāciju ar iespēju izmantot pārtikas talonus un dāvanu kartes, jo, viņaprāt, ģimenēm pašām jādod iespēja izvēlēties pārtikas sortimentu un "kopīgi gatavot pusdienas visiem, nevis saņemt pusdienas kādam ģimenes loceklim".
Šim viedoklim pievienojās arī Rēzeknes pilsēta un Daugavpils, kura ir izlēmusi izsniegt produktu kartes, pārtraucot silta ēdiena piegādi ar 10.aprīli.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis (LZS) norādīja, ka, aptaujājot pašvaldības, bieži izskanējis lūgums paplašināt finansējuma izlietojuma veidu, kas ietvertu dāvanu kartes un talonus.
Tomēr Šuplinska uzsvēra, ka siltās pusdienas ļauj pārliecināties, ka bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm tiek pie ēdiena.
Arī Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Skrodele-Dubrovska aicināja IZM atļaut pašvaldībām izvēlēties veidus, kā nodrošināt pusdienas, uzsverot, ka pašvaldības labāk zina savas ģimenes un klientus. Pēc viņas domām, taloni ir pieņemams pusdienu nodrošināšanas veids.
Nedaudz citās domās bija Veselības ministrijas pārstāve Inga Birzniece, kura uzslavēja pašvaldības, kas nodrošina siltās pusdienas un piegādā tās uz mājām. Viņa teica, ka ministrija saprot tās pašvaldības, kurās attālumi ir lielāki un iedzīvotāju blīvums citāds. Vienlaikus Birzniece aicināja ņemt vērā prasības attiecībā uz enerģētisko vērtību un uzturvērtību, lai bērni saņemtu uzturvielām piemērotu un sabalansētu pusdienu piedāvājumu.
Savukārt deputāte Anita Muižniece (JKP) pievienojās uzskatam, ka pašvaldībām būtu jāļauj izvēlēties atbalsta formu, un viņasprāt, bažas, ka pārtikas talonus vai dāvanu kartes izlietos citam mērķim, nav objektīvas, jo "neviens nav atcēlis vecāku pienākumu". "Aizvien ir sociālais dienests, un ne jau IZM būtu jāatbild par to, kurš šokolādi nopircis," pauda Muižniece.
Arī premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) uzsvēra - ja skolēniem noteiktas brīvpusdienas, tad tās jāturpina nodrošināt arī attālinātu mācību laikā, kā arī mudināja IZM "neuzurpēt visas tiesības zināt, kā labāk pašvaldībām to izdarīt vai pasakot, kam tas pienākas, kam ne".
Arī deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) pievienojās viedokļiem, ka jāturpina atbalsta sniegšana arī pārējiem sākumskolēniem. "Šo diskusiju nevajadzētu beigt, jo nav pietiekamu argumentu, kāpēc ārkārtējos laikos ģimeņu situācijas kļuvušas labākas un šis atbalsts vairs nav nepieciešams," pauda Dzintars.
Ministre noslēgumā stāstīja, ka mēģinās pārliecināties, cik liela summa no atvēlētā finansējuma ir izlietota brīvpusdienu nodrošināšanai skolēniem no 1. līdz 9. klasei, kā arī lūgs papildu datus par sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un to kopskaitu. Tad arī vērtēšot, vai ir iespējams paplašināt pusdienu finansējuma izlietojumu.
