Darbinieki izdeg. Palīdzība nemaksā daudz - uzmanība un sapratne, ka krīzē augstu rezultātu nevar prasīt

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Depositphotos

Ārkārtējā situācija un dzīve attālināti šobrīd daudziem rada stresu - jo daudzi attālināti, paralēli citiem pienākumiem, arī strādā. Kā "neizdegt" šajos apstākļos un cik nopietna problēma jau šobrīd ir izdegšanas sindroms?

Latvijas personālvadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētājas vietniece Gundega Dambe "900 sekundēm" atbild uz šobrīd karstākajiem jautājumiem par strādāšanu mājās un izdegšanu.

Kāda ir lielākā problēma ar darbu mājās un izdegšanas sindromu?

 Gundega Dambe: "Manuprāt, lielākās problēmas ir tajā, ka cilvēkam grūti sadalīt laiku starp pienākumiem mājās un darbu. Cilvēki aizmirst, ja viņi ir mājās, ka darba laiks ir tas pats darba laiks. Ja mums nav iespēja to plānot elastīgi, tad ir jāveido šīs pašas darbības. Mēs ceļamies, gatavojamies darbam.

Ir pat cilvēki, kuri saka, ka viņiem vajadzīgs tas pats apģērbs un darbā ejamās smaržas. Tāpat noteikti ir jāievēro pusdienas laiks un pārtraukumi. Dienu attālināti mēs pavadām ekrānā - darbs datorā, telefonā, izklaide - televīzijā un internetā. Acīm un smadzenēm ir liels nogurums. Tā arī rodas izdegšana...

Kā varam saprast, ka sākas problēmas?

Gundega Dambe: Cilvēkam veidojas miega un ēšanas traucējumi. Nepamatota trauksmes sajūta un nevajadzīgs stress. Simptomi, ko darba devējs varētu pamanīt, ir neadekvātā laikā sūtītas whats up ziņas darba grupā.

Epasti divos naktī vai četros no rīta. Neieinteresētība kaut ko sākt darīt. Nav iedvesmas un degsmes.

Kā darba devējam rūpēties par darbiniekiem?

Gundega Dambe: Runāt, runāt un runāt ar kolēģiem! Runāt tiešsaistē vai pieteikt sarunu telefonā. Galvenais saprast, kā darbinieks jūtas.

Patiesībā labās lietas nemaksā neko - tā ir uzmanība, uzmundrinājums, uzslavas, labi vārdi.

Ja iespējams, var piegādāt darbiniekiem pusdienas, kas arī atslogo viņu darba dienu. Komandas saliedēšanas pasākumi onlainā. Spēles vai ballītes piektdienās, kur ir iesaistīti grupās darbinieki un arī vadība. Ir daudz iespēju, tikai vadībai ir jāgrib darīt. 

Nereti, baidoties par darba vietu, darbinieks cenšas strādāt vairāk un pārdeg. Te nu darba devējs var izmantot situāciju vai arī palaist garām labu darbinieku, jo ir pārslodze. Kā rīkoties?

Gundega Dambe: Vajadzētu paskatīties, kādi ir darbinieka apstākļi.

Lielākā riska grupa ir jaunākās paaudzes darbinieki. Jaunās ģimenes, kur ir mazi bērni mājās, kurus nevar aizvest uz bērnudārzu, bet abi vecāki ir tiešsaistē darba lietās.

Te izdegšanas risks ir visaugstākais. Runāties ar darbinieku un sekot līdzi uzdevumiem, kas viņam ir jāveic, un viņa mājas apstākļiem.

Krīzes laikā neprasīt nesamērīgus pienākumus un augstus rezultātus negaidīt. 

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu