Šobrīd Latvijas tiesās pirmajā instancē tiek izskatīta 61 patvēruma meklētāju lieta. Tiesa var lemt piešķirt cilvēkam bēgļa vai alternatīvo statusu, vai arī atteikties piešķirt jebkādu no šiem statusiem. Tā gadījās arī ar Daleru – gados jaunu vīrieti no Tadžikistānas, kas Latvijā kopā ar sievu un diviem bērniem meklē patvērumu no represijām dzimtajā zemē.

Ilgais ceļš uz Latviju

Dalers bija spiests atstāt Tadžikistānu politiskās situācijas dēļ. Viņa ģimene ir bijusi saistīta ar opozicionāro “Tadžikistānas Islāma atdzimšanas partiju”, kas līdz 2015. gadam bija vienīgā reliģiskā partija Centrālāzijā un turklāt otra lielākā partija Tadžikistānā ar aptuveni 40 000 atbalstītāju. Dalera tēvs bija šīs partijas loceklis. Turklāt viņš aktīvi kritizēja valsts prezidentu Emomali Rahmonu. Par to, kā uzskata Dalers, viņa tēvu 2001. gadā arī nošāva.

Sarunā ar TVNET Dalers pastāstīja, ka vara izdarot spiedienu uz “Tadžikistānas Islāma atdzimšanas partijas” biedru ģimenēm: viņi, piemēram, nevar iegūt labu darbu un izglītību, turklāt pret viņiem tiekot izvērstas nomelnošanas kampaņas un pat izteikti nāves draudi.

«Gudri cilvēki Tadžikistānā šim diktatoram nav vajadzīgi,» par Emomali Rahmona režīmu izteicās Dalers.

Saprotot, ka Tadžikistānā viņam neko sasniegt neizdosies, vīrietis emigrēja uz Krieviju, kur vairākus gadus strādājis celtniecībā un dārzkopībā ar cerību kādreiz atgriezties dzimtenē. 2014. gadā viņš pārcēlās uz Maskavu, kur sāka īrēt automazgātavu.

Tikmēr Tadžikistānā represijas pret “Islāma atdzimšanas partiju” pastiprinājās. 2015. gadā Tadžikistānas Augstākā tiesa pasludināja partiju par teroristisku organizāciju un pilnībā aizliedza tās aktivitātes. Par pamatu kalpoja Tadžikistānas ģenerālprokurora apsūdzība. Tajā partija tiek apsūdzēta bruņota valsts apvērsuma mēģinājuma organizēšanā 2015. gadā.

Uz to reaģēja arī starptautiskās organizācijas. Piemēram, “Human Rights Watch” 2016. gada februāra ziņojumā par Tadžikistānu norāda uz “skaidru pierādījumu trūkumu”, mēģinot sasaistīt partijas aktīvistus ar pretvalstiskām darbībām.

Tā kā Dalers ļoti pārdzīvoja par dzimtenē notiekošo, viņš piedalījās pret Emomali Rahmonu vērstos mītiņos Maskavā. Pēc šīm aktivitātēm 2019. gada februārī viņa automazgātavā ieradās trīs nezināmi ļaundari maskās, kas Daleru smagi piekāva.

Pēc notikušā vīrietis uzreiz vērsies policijā. Likumsargi uzbrucējus atrada un aicināja Daleru viņus atpazīt. Vīrietis stāsta, ka pat policijā uzbrucēji esot turpinājuši viņam draudēt. Tie esot bijuši tadžiki, kas draudēja Daleru nogalināt tāpat kā viņa tēvu.

Saprotot, ka Krievijā dzīvojošie Rahmona atbalstītāji viņam mierīgi dzīvot neļaus, vīrietis sāka steidzīgi meklēt citu mītnes zemi. Beigu beigās izvēlējās Latviju, jo te daudzi saprot krievu valodu.

2019. gada augustā Dalers ar ģimeni caur Vāciju ielidoja Latvijā, kur uzreiz lūdza politisko patvērumu. Vīrietis pamatoja savu lūgumu ar bažām par savu un ģimenes drošību Tadžikistānā, jo tur “Islāma atdzimšanas partijas” biedru ģimenes tiekot vajātas.

Patvēruma meklētājiem grūti integrēties Latvijā

Kā portālam TVNET apstiprināja Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), lielākoties patvēruma meklētāji, tāpat kā Dalers, lūgumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pamato ar vajāšanu un drošības draudiem dzimtenē politisku motīvu dēļ. Katrs šāds lūgums pēc patvēruma tiek vērtēts individuāli.

“Katrā no gadījumiem pārklājas vairāki aspekti – politiskā pārliecība un piederība kādai sociālai grupai, politiskā pārliecība un etniskā piederība, reliģiskā piederība un politiskā pārliecība, piederība sociālai grupai un nesamērīgs sods, etniskā piederība un bruņots konflikts utt.,” teikts PMLP oficiālajā atbildē.

Kopumā 2019.gadā pirmajā instancē tiesa ir nolēmusi nepiešķirt patvērumu 113 cilvēkiem. 2020.gadā šāds lēmums bija attiecībā uz 42 personām.

Vienlaikus 2019. gadā 37 cilvēkiem tika piešķirts bēgļa statuss un vēl 14 - alternatīvs statuss, bet šogad vienam cilvēkam bēgļa un trijiem cilvēkiem - alternatīvs statuss.

Vēl aizvien sāpīgs jautājums ir patvēruma meklētāju integrācija Latvijā. Grūtākais sākas brīdī, kad viņiem ir jāpamet patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs Muceniekos un jāizdzīvo pašu spēkiem, atzīst PMLP Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļas vadītājs Pēteris Grūbe. Daudz kas ir atkarīgs no latviešu valodas zināšanām. Īpaši grūti ir tiem patvēruma meklētājiem, kas neprot angļu vai kādu citu valodu, ko būtu iespējams izmantot saziņai pirms latviešu valodas apgūšanas. Ikdienā centra darbiniekiem nākas sazināties ar patvēruma meklētājiem arī žestu valodā.

“Protams, vieglāk mūsu apstākļos ir integrēties cilvēkiem, kuriem ir kaut kāda starpvaloda, tā pati krievu valoda. Piemēram, tiem, kas nāk no bijušās Padomju Savienības valstīm, kuri zina krievu valodu, viņiem ir krietni vienkāršāk un ātrāk.

"Bet ir pavisam eksotiski [gadījumi]. Piemēram, tie, kas runā arābu valodā. Nu viņi arī ir “aklimatizējušies”, tikai tas ir prasījis ļoti daudz laika un ieguldītā darba,” stāstīja Grūbe.

Viņam piekrīt arī Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops. Sarkanā Krusta mentori ikdienā daudz strādā ar patvēruma meklētājiem. Viņi palīdz atrast darbu, dzīvesvietu, skolu, risināt ar veselības aprūpi un bankas konta atvēršanu saistītus jautājumus. Tomēr ar pašreizējo integrācijas mehānismu patvēruma meklētājiem ir grūti integrēties.

“Ja sakām, ka cilvēkam pēc statusa saņemšanas, tas ir, divi trīs mēneši, kopš viņš ir ieradies Latvijā, ir jāiet projām no Muceniekiem, jāatrod sev dzīvesvieta, šī dzīvesvieta jāapmaksā, jānodrošina ģimene ar iztikas līdzekļiem, bērniem bikses un grāmatas un viss pārējais, tad viņš to nevar fiziski izdarīt,” pauda Līkops.

Atrodoties centrā, patvēruma meklētājiem maksā dienas naudu – 3 eiro dienā pārtikai. Tāpat ir pieejami 10 braucieni Rīgas sabiedriskajā transportā mēnesī. Šobrīd sakarā ar Covid-19 pandēmiju šie braucieni ir tikai vienam ģimenes loceklim.

Covid-19 pandēmija ir mainījusi arī nodarbību organizāciju centrā. Tehnisku iemeslu dēļ latviešu valodas nodarbības attālinātā režīmā pagaidām nenotiek, jo nepietiek datoru un arī telpas ir nepietiekami lielas, lai nodrošinātu 2 metru distanci starp cilvēkiem. Bet risinājums būšot, solīja Pēteris Grūbe.

Cerība pāri visam

Lai arī pirmā tiesu instance lēmusi Daleram un viņa ģimenei patvērumu nepiešķirt, vīrietis šo lēmumu ir pārsūdzējis.

Taujāts, ko viņš darītu, ja tomēr Latvija piešķirtu viņam un ģimenei patvērumu, Dalers atbild, ka vispirms sameklēšot bērnudārzu saviem bērniem. Domājot par darbu, viņš apsver iespēju strādāt celtniecībā. Piemēram, būvēt spēļu laukumus. Ar laiku vīrietis atkal vēlas izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā. Sarunas beigās viņš atzīst, ka gribētu to darīt Tadžikistānā, taču, kamēr pie varas ir Emomali Rahmons, tas nav iespējams.

Ja Dalers netiks pie bēgļa vai alternatīvā statusa Latvijā, viņš, iespējams, dosies uz Turciju.

Jāatzīmē, ka 2017. gadā Latvijā tika piešķirts bēgļa statuss patvēruma meklētajam no Tadžikistānas, kas bija «Tadžikistānas Islāma atdzimšanas partijas» un kustības «Grupa 24» dalībnieks.

Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.

FOTO: Publicitātes foto