Vai ar jauno koronavīrusu var saslimt divreiz? Kāpēc daļai cilvēku parādās smagi simptomi, bet citiem - teju nekādi? Vai vakcīna darbosies? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild raidorganizācija BBC, atsaucoties uz to, ko līdz šim izdevies izpētīt par Covid-19.
Visi šobrīd svarīgākie jautājumi par Covid-19 saistīti ar cilvēka imūnsistēmu. Diemžēl par koronavīrusu un imunitāti pagaidām ir ļoti maz drošticamas informācijas.
Kā iegūt imunitāti pret jauno koronavīrusu?
Imūnsistēma cilvēka ķermenī nodrošina aizsardzību pret infekcijām. Tā sastāv no divām daļām. Pirmā vienmēr gatava cīņai un aktivizējas, tiklīdz organismā uzrodas kāds "iebrucējs". Tā ir iedzimtā imunitāte - organisms izdala iekaisuma reakciju radošas vielas un leikocītus, kas cīnās ar infekciju.
Taču šī sistēma nav specifiska un neiemāca organismam cīnīties ar konkrētu vīrusu. Tam nepieciešama iegūtā imunitāte - antivielas un T limfocīti, kas iedarbojas specifiski. Iegūtās imunitātes izveidošanās prasa laiku. Pētījumi liecina, ka jaunā koronavīrusa gadījumā antivielas sāk veidoties apmēram desmit dienu laikā.
Tiem, kuri saslimuši vissmagāk, ir visstiprākā imūnreakcija. Tādā gadījumā organisms varētu "atcerēties" slimību un aizsargāt no atkārtotas inficēšanās. Taču nav zināms, vai cilvēkiem, kuri pārslimojuši slimību ar viegliem vai bez simptomiem, veidojas pietiekama iegūtā imunitāte.
GALERIJA: Covid-19: kad daba ienāk pilsētā
Cik ilgi saglabājas imunitāte?
Imūnsistēmas atmiņa ir līdzīga mūsējai - dažas infekcijas tā atceras ļoti labi, bet citas ātri aizmirst. Piemēram, masalu gadījumā parasti pietiek vienreiz nonākt kontaktā ar vīrusu (ar vakcīnas palīdzību), lai iegūtu imunitāti visam mūžam. Savukārt ar respiratori sincitiālo vīrusu bērni ziemā mēdz saslimt pat vairākas reizes.
Jaunais koronavīruss jeb Sars-CoV-2 parādījās nesen, tāpēc vēl nav izpētīts, cik ilgi saglabājas imunitāte pret to. Taču ir vēl seši citi koronavīrusi, ar kuriem slimo cilvēki, un tie varētu sniegt priekšstatu. Četriem koronavīrusiem ir līdzīgi simptomi kā parastām iesnām, un pret tiem veidojas neilga imunitāte. Pētījumi liecina, ka pacienti no jauna var inficēties apmēram pēc gada.
Pārējiem diviem koronavīrusiem - smagajam akūtajam respiratorajam sindromam (SARS) un Tuvo Austrumu respiratorajam sindromam (MERS) - raksturīga smagāka slimības gaita. Pēc saslimšanas antivielas cilvēka ķermenī saglabājas vēl vairākus gadus.
"Jautājums ir nevis par to, vai izstrādājas imunitāte, bet gan - cik ilgi tā saglabājas," norāda Austrumanglijas Universitātes medicīnas profesors Pols Hanters. "Esmu gandrīz pilnībā pārliecināts, ka tā nesaglabāsies visu mūžu."
"Balstoties uz SARS antivielu pētījumiem, pastāv iespēja, ka imunitāte varētu saglabāties tikai uz vienu līdz diviem gadiem, tomēr tas vēl nav droši zināms," saka Hanters. Viņš piebilst - pat ja nesaglabājas pilnīga imunitāte, tomēr iespējams, ka otrreizēja saslimšana būs mazāk smaga.
GALERIJA: Vientulīgas ainiņas no Covid-19 skartās pasaules
Vai cilvēki ir saslimuši divreiz?
Izskanējušas ziņas par gadījumiem, kad cilvēki īsā laika posmā šķietami divreiz inficējušies ar jauno koronavīrusu. Zinātniskajās aprindās dominē viedoklis, ka šajos gadījumos testi nepatiesi uzrādījuši negatīvu rezultātu. Tātad cilvēki, kas inficējušies no jauna, patiesībā visu šo laiku bija slimi.
Ķīnā veiktā pētījumā divi makaki tika ar jauno koronavīrusu inficēti divreiz ar trīs nedēļu pārtraukumu. Eksperiments parādīja, ka pēc otrās inficēšanās pērtiķiem simptomi vēlreiz neparādījās. Tomēr šis eksperiments nav uzskatāms par reprezentatīvu.
Vai esmu imūns, ja man ir antivielas?
Nav nekādu garantiju, ka starp antivielām un imunitāti pret jauno koronavīrusu var likt vienādības zīmi. Šā iemesla dēļ Pasaules Veselības organizācija (PVO) ar bažām raugās uz atsevišķu valstu plāniem ieviest "imunitātes pases", lai to iedzīvotāji pamazām varētu atgriezties darbā un sabiedriskajā dzīvē.
"Imunitātes pases" balstās uz ideju, ka antivielu esamība ir apliecinājums imunitātei. Īpaši svarīgs jautājums par atgriešanos darbā ir slimnīcu un aprūpes namu personālam, jo pastāv risks inficēt pacientus un vecus cilvēkus, kuri ir īpaši uzņēmīgi pret Covid-19 ar smagu slimības norisi.
Lai arī antivielas izstrādājas gandrīz pilnīgi visiem Covid-19 slimniekiem, ne visiem tās ir lielā daudzumā. Ķīnā veiktā pētījumā, kurā piedalījās 175 Covid-19 pārslimojuši cilvēki, atklājās, ka 30% bija ļoti zems neitralizējošo antivielu līmenis.
Vēl viena problēma - pat ja antivielas aizsargā konkrētu cilvēku, tas nenozīmē, ka viņš nevar pārnēsāt vīrusu.
GALERIJA: Covid-19: pasaule pirms un pēc
Kāpēc imunitāte ir svarīga?
Imunitāte ir svarīga gan individuālā, gan visas sabiedrības līmenī. Proti, ja cilvēkiem saglabājas kaut nepilnīga imunitāte, slimība ir mazāk bīstama.
Imunitāte spēlēs lielu lomu tālākajā cīņā ar vīrusu. Ja pret vīrusu neveidojas ilgtermiņa imunitāte, būs grūtāk izstrādāt vakcīnu. Varbūt tas ietekmēs vakcīnas veidu - vai pietiks ar vienu vakcināciju uz visu mūžu, vai arī to nāksies veikt, piemēram, reizi gadā kā vakcīnu pret gripu.
Imunitātes saglabāšanās ilgums - vienalga, vai panākts inficēšanās vai imunizācijas ceļā - norādīs uz to, cik lielā mērā būs iespējams ierobežot vīrusa izplatību. Diemžēl pagaidām uz šiem jautājumiem vēl nav atbildes.
