Lai gan sākotnēji ziņojumu skaitā nebija vērojams pieaugums, pēdējo nedēļu laikā pieaudzis sieviešu daudzums, kuras vēršas pēc palīdzības un ziņo par vardarbību ģimenēs, trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē vēstīja biedrības "Centrs Marta" un krīzes centra "Skalbes" pārstāvji.
Centra "Skalbes" pārstāvis Raivo Vilcāns sēdē norādīja, ka kopš ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas pēc sākotnēja krituma ar katru nedēļu bija vērojams pieaugums ziņojumos, kas ir saistīti ar vardarbību ģimenē. Lai gan zvanu skaita pieaugums nav drastisks, tiešsaistes čata opcija, kuru nodrošina centrs, pēdējo nedēļu laikā tikusi izmantota trīskārt vairāk nekā iepriekš, turklāt šajos ziņojumos tostarp tiek minēts tas, ka sievietes, bailēs no varmākas, nezvana centram.
"Centrs Marta" vadītāja Iluta Lāce skaidroja, ka izolācijas iespaidā, atrodoties ciešākā kontaktā ar varmāku, sievietes ir nereti spiestas meklēt alternatīvus veidus kā ziņot par vardarbību. "No vienas puses bija pārsteidzoši, ka zvanu skaits samazinājās, taču tas bija tāpēc, ka sievietes tika vairāk kontrolētas," pauda biedrības vadītāja.
Arī Lāce sēdē iezīmēja līdzīgas tendences kā tās, par kurām vēstīja Vilcāns, norādot, ka ārkārtējās situācijas sākotnējās stadijās biedrība novēroja kritumu ziņojumu par vardarbību ģimenē skaitā. Tomēr šobrīd, pārorganizējot darbu un pielāgojot to jaunajiem izolācijas apstākļiem, saņemto ziņojumu skaits liecina par strauju pieaugumu vardarbībā pret sievietēm.
Neskatoties uz kritumu tieši telefoniski ziņotajos vardarbības gadījumos, pieaudzis ziņojumu skaits par vardarbību gan sociālajos tīklos, gan epastā.
Pēc biedrības vadītājas paustā, mainījies ir arī vardarbības raksturs. "Tie stāsti, kas nonāk mūsu redzeslokā, demonstrē īpaši nežēlīgu vardarbību," klāstīja Lāce. Vienlaikus biedrība arī strādā pie tā, lai nodrošinātu komunikācijas iespēju sievietēm ar dažādām disfunkcijām. Paralēli biedrības novērojumi liecina par pieaugošu pieprasījumu pēc psihoemocionālajām konsultācijām un juristu konsultācijām.
Kontrastējot ar Latvijā novēroto, Izraēlas vēstniece Latvijā Īrisa Florentīna sēdē ziņoja, ka Izraēlā ir novērots 16% pieaugums vardarbībā pret sievietēm. Lai adresētu šo pieaugumu tika izveidota sistēma, kas sniedz iespēju nosūtīt īsziņu nevalstiskajām organizācijām, lai tādējādi ziņotu par vardarbību ģimenē. Pēc Florentīnas paustā, pēdējo četru dienu laikā saņemtas jau 23 ziņas no sievietēm, kuras cietušas no vardarbības.
Tikmēr Izraēlas nevalstiskās organizācijas, kura palīdz vardarbībā cietušajām arābu minoritātes sievietēm, pārstāve Hanana Mardžieha iezīmēja daudz drūmāku ainu, norādot, ka Izraēlā policija izvirza apsūdzības tikai aptuveni 17% gadījumu, kad arābu sievietes ziņo par vardarbību ģimenēs. Paralēli šīs problēmas esamību apslāpē arī kulturāli un sociālekonomiski faktori, kas ir vairāk prominenti tieši arābu mazākumtautības pārstāvju vidū, skaidroja Mardžieha.
Izraēlas sieviešu aizsardzības organizācijas pārstāve Mihala Gera Margaliota sēdē argumentēja, ka pašreizējā Covid-19 izraisītā neziņa attiecībā uz turpmāko, kā arī drastiski pieaugušais bezdarba līmenis ir veicinājis vardarbību pret sievietēm. Pamatojot savu nostāju, organizācijas pārstāve stāstīja, ka kopā ar pieaugušo vardarbības daudzumu pret sievietēm kāpis arī nogalināto sieviešu skaits, kuras noslepkavojuši viņu dzīvesbiedri. Pēdējo nedēļu laikā ziņots par kopumā piecām nogalinātām sievietēm, turklāt papildus zināms, ka vēl trīs ir piedzīvojušas slepkavības mēģinājumus, norādīja Margaliota.
Tikmēr Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Liene Kauliņa-Bandere klāstīja, ka ministrijas rīcībā esošie statistikas dati nenorāda "dramatisku pieaugumu vardarbībā pret sievietēm". Tomēr arī viņa pieļauj, ka šajā gadījumā varētu būt kādi faktori, kas drīzāk maskētu patieso situāciju.
Vadoties pēc statistikas datiem par izsaukumiem, Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja priekšniece vietniece Iveta Valaine norādīja, ka nav novērots drastisks pieaugums izsaukumos, kuros ziņots par vardarbību ģimenēs. Dienesta aprēķini liecina, ka pērn policija devusies vidēji 22 izsaukumos dienā saistībā ar vardarbību ģimenēs, kamēr šogad šādu izsaukumu skaits pieaudzis līdz aptuveni 34 dienā.
Analizējot šos izsaukumus nereti policija nav konstatējusi ziņoto vardarbību ģimenēs. Vienlaikus novērojams kritums nošķiršanas gadījumu kopskaitā. "Šobrīd situācija saistībā ar vardarbību ģimenēs nav īpaši savādāka kā pagājušajā gadā," pauda Valaine.
Pieaugums nav konstatēts arī uzsākto kriminālprocesu skaitā - kopš marta sākts tikai viens kriminālprocess par tīša smaga bojājuma nodarīšanu, kurā no partnera vardarbības cietusi kāda sieviete. Kā vienu no iespējamajiem skaidrojumiem šiem statistikas datiem, Valaine min faktu, ka Latvijā ieviestie ierobežojumi tomēr ir relatīvi mīkstāki nekā citviet, tostarp arī Izraēlā.
Deputāte Anda Čakša, kura sākotnēji bija rosinājusi pārspriest šo tematu sēdē, mudināja raudzīties dziļāk uz Latvijā novēroto, tostarp arī faktu, ka dažādu avotu statistikas dati nenorāda uz krasu pieaugumu vardarbībā pret sievietēm, lai gan nevalstiskās organizācijas nereti ziņo par pretējo.
Tāpat arī viens no jautājumiem, kas iezīmējās sēdes laikā, pēc Čakšas teiktā, bija par to kā nodrošināt nošķiršanas iespējas tieši Covid-19 laikā, ja, piemēram, kādam no ģimenes locekļiem ir piemērota karantīna.
Sēdes izskaņā komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) vēstīja, ka pie šī temata notiks turpmāka diskusija nākamajās sēdēs.
Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā Latvijā par 37% palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā.
Pērn laikā no 13.marta līdz 23.aprīlim uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēti 922 izsaukumi, kas ir vidēji 22 izsaukumi dienā. Savukārt šogad identiskā laika posmā uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēti 1454 izsaukumi, kas ir vidēji 35 izsaukumi dienā jeb par 37% vairāk, nekā 2019.gadā.
Šajos izsaukumos pieņemto policijas lēmumu par varmākas nošķiršanu skaits šogad ir samazinājies. Pērn pieņemti 94 šādi policijas lēmumi, bet šogad ārkārtas situācijas laikā pieņemti 60 policijas lēmumi par nošķiršanu.
