Tiešraide: Saeima skata ar ārkārtējo situāciju saistītus likuma grozījumus

Grozījumu sākotnējā versija paredzēja ārkārtējā situācijā ļaut darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu, darbiniekam dīkstāves laikā maksājot 70% no algas, nevis 100%, kā to likums paredz patlaban. 

Tomēr opozīcijas deputāti Saeimas debatēs kritizēja šo piedāvājumu, norādot, ka tas neizdevīgā situācijā nostādīs darbiniekus, uz kuriem šī norma tiks piemērota. Atsevišķi ārpus valdības esošie politiķi norāda, ka tas nav labs risinājums situācijā, kad valdībai ir iespēja palīdzēt uzņēmējiem no līdzekļiem, ko valsts ir aizņēmusies.

Likuma grozījumiem kopumā iesniegti 28 priekšlikumi, vairumu no kuriem iesniedza parlamenta opozīcijas deputāti.

Likumprojekta izskatīšanas laikā opozīcija rosināja virkni priekšlikumu, kas iepriekš aktualizēti uzņēmēju vidū. Tika piedāvāts arī atgriezties pie diskusijas par iekļaujošāku dīkstāves pabalstu sistēmu.

Tomēr priekšlikumus par dīkstāves pabalstu saņēmēju loka paplašināšanu komisijas vairākums noraidīja.

Kā ziņots, līdz 12.maijam noteikta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības mazināšanai. Tiek pieļauts to pagarināt, iespējams, veicot kādas izmaiņas daļā no noteiktajiem ierobežojumiem.

Saeima piekrīt paplašināt atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem un NVO Covid-19 krīzē

Saeima šodien piekrita paplašināt Covid-19 krīzes laikā pieejamo atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO).

Saeima šodien vērtēja priekšlikumus, kas saņemti grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".

Līdzīgus priekšlikumus bija iesnieguši kā opozīcijas, tā arī koalīcijas deputāti.

Grozījumi likumā paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas uz šā likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus, saimnieciskās darbības veicējus, kā arī biedrības un nodibinājumus no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu un par publiskas personas mantas izmantošanu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem.

Līdz šim likums neparedzēja šāda regulējuma piemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī biedrībām un nodibinājumiem.

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko skaidroja, ka "necerētā veiksme ir iekritusi tāpēc", ka vienlaikus ar opozīcijas priekšlikumu līdzīgu priekšlikumu iesniedza koalīcija. "Vēl pirms divām nedēļām mēs bezcerīgi centāmies panākt līdzīgu priekšlikumu, gan runājot par saimnieciskā darba veicējiem, gan NVO," teica deputāte, paužot neizpratni, kāpēc jau agrāk koalīcija un atbildīgā komisija nevarēja šādu priekšlikumu likumprojektā iestrādāt agrāk.

"Vai tā ir kāda greizsirdība, vai lēnprātība, bet jūs šo priekšlikumu esat iekavējuši vismaz divas nedēļas, radot nevajadzīgus pārdzīvojumus. Es nesaprotu, kur ir problēma," sacīja Stepaņenko.

Saeimai šodien vēl jābalso par likuma pieņemšanu kopumā.

Noraida opozīcijas priekšlikumu paplašināt dīkstāves pabalstu saņēmēju loku

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu, kas paredzēja ļaut dīkstāves pabalstam pieteikties plašākam darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju lokam.

Saeima vērtēja priekšlikumus, kas saņemti grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".

Opozīcijas deputāti bija rosinājuši noteikt, ka dīkstāves pabalstam ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un krīzes skartie nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā vai aprīlī samazinājušies par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo sešu mēnešu perioda pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros šajā periodā uzņēmums faktiski darbojies.

Tāpat deputāti piedāvāja noteikt, ka dīkstāves pabalstu varētu saņemti arī tie, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības minētajā laikā samazinājušies par 20%, vienlaikus atbilstot vismaz vienam kritērijam: krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019.gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro, krīzes skartā darba devēja izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gadā ir ne mazāka kā 800 eiro, kā arī  ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019.gada 31.decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Noraida priekšlikumu neapmaksātu atvaļinājumu Covid-19 krīzes laikā neskaitīt kā nodarbināšanu

Saeimas vairākums šodien noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu likumā paredzēt, ka darbinieka atrašanās neapmaksātā atvaļinājumā Covid-19 krīzes laikā netiek uzskatīta par darbinieka nodarbināšanu.

Saeima šodien vērtēja priekšlikumus, kas saņemti grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".

Opozīcijas deputāti rosināja likumu paredzēt ar atrunu, ka darbinieka atrašanās neapmaksātā atvaļinājumā šā likuma izpratnē netiek uzskatīta par darbinieka nodarbināšanu.

Deputāte Jūlija Stepaņenko skaidroja, ka viņu izbrīna, ka ne Valsts ieņēmumu dienests, ne Ekonomikas ministrija neizprot, ka šāda situācija tiešām pārstāv.

VID varēs publiski skaidrot nodokļa samaksas termiņa pagarinājuma un dīkstāves pabalsta atteikuma iemeslus

Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita tā dēvētajā Covid-19 likumā paredzēt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ierēdņiem izpaust informāciju par nodokļa samaksas termiņa pagarinājuma un dīkstāves pabalsta atteikuma iemesliem.

Saeima šodien vērtē priekšlikumus, kas saņemti grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) rosināja likumā paredzēt, ka, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju par šajā likumā paredzēto atbalsta pasākumu atteikšanu, nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ tam nav piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai arī ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu vai tas piešķirts, bet ir konstatēts, ka dīkstāves pabalsta pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota.

Saeimai šodien vēl jābalso par likuma pieņemšanu kopumā.

Saeimas vairākums kārtējo reizi noraida opozīcijas priekšlikumu dīkstāves pabalstus ļaut saņemt vairākās darba vietās

Saeimas deputātu vairākums šodien kārtējo reizi noraidīja opozīcijas politiķu priekšlikumu ļaut dīkstāves pabalstus saņemt vairākās darba vietās.

Opozīcijas parlamentārieši bija iesnieguši priekšlikumus likumam "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", rosinot tajā noteikt, ka, ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem krīzes skartiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu šādam darbiniekam var izmaksāt visās darbavietās, nepārsniedzot 700 eiro par kalendāra mēnesi.

Minēto priekšlikumu Saeimas deputātu vairākums noraidīja.