Padomju arhitektūras mīklas: kādēļ bija vajadzīgs lodziņš no virtuves uz tualeti?

FOTO: Wikimedia Commons

Ja Hruščova un arī citu padomju projektā esošs dzīvoklis ir atstāts bez uzlabojumiem, tad vēl dažos dzīvokļos būs palicis mazs lodziņš, kas atrodas teju pie griestiem un savieno tualeti ar virtuvi. Mūsdienās ir grūti izprast šā elementa jēgu, taču pastāv vairāki viedokļi, kādēļ tā savulaik bija nepieciešamība.

Savulaik lodziņi starp virtuvi un vannasistabu vai arī koridoru bija pilnīgi ierasta lieta – tie tika ieinstalēti vairākos padomju projektos. Pārsvarā tās bija Hruščova tipa mājas, taču reizēm lodziņus varēja novērot arī dažos namos, kas celti pirms kara. Šāda nianse mūsdienu mājokļos var šķist gaužām savāda un bezjēdzīga, taču senāk šim elementam bija praktiska nozīme, taču kāda? Pastāv vairāki minējumi, kāpēc vannasistabā vajadzēja ierīkot logu, vēsta portāls “lrytas.lt”.

Viens no lodziņa praktiskajiem iemesliem ir ievainotā glābšana. Mēdz uzskatīt, ka savulaik vannasistabas bija tā vieta mājoklī, kur visai bieži varēja gūt savainojumus. Pirmskara un padomju gados vannasistabu grīdas klāja slidenas porcelāna flīzes un mājokļos pārsvarā tika ierīkota vanna, nevis duša, kas liek domāt, ka kāpšana ārā no vannas dažkārt beidzās ar smagu kritienu. Ja kādam sanāca nokrist un gūt nopietnas traumas, tā vietā, lai izlauztu vannasistabas aizslēgtās durvis, pa lodziņu varēja ielīst kāds slaidāks mājinieks, atslēgt durvis no iekšpuses un steigt palīgā. Turklāt padomju māju šaurajā gaitenī durvis uzlauzt bija krietni grūtāk, tas prasīja vairāk laika, taču cietušā glābšanai katra sekunde ir no svara un lieki kavēties ar durvju atmūķēšanu nedrīkst.

Otrs minējums, kādēļ vannasistabās bija ierīkoti lodziņi, ir pagājušā gadsimta pandēmija – tuberkuloze. Jau tolaik bija zināms, ka tuberkulozes baktērijām labvēlīga vide ir tumšas un mitras telpas, bet tām īpaši netīkama ir saules gaisma – ultravioletā gaisma nogalina tuberkulozes nūjiņas. Vannasistaba bez loga uz āru ir tumša, neliela telpa, kurā parasti ir silts un mitrs gaiss – ideāla tuberkulozes nūjiņu vairošanās vieta. Pirmskara laika, kā arī padomju laiku dzīvokļu plānojumā vannasistabas reti kad bija novietotas pie ārsienas tā, lai vismaz pa nelielu lodziņu vannasistabā ieplūstu dienas gaisma. Biežāk vecajās mājās, it īpaši Hruščova projekta dzīvokļu plānojumos, vannasistabas siena bija vienota ar virtuves sienu, kas atradās taisni pretī logam. Pastāv iespēja, ka lodziņš tur izveidots slimības profilakses dēļ, taču skeptiķi teiks pretējo – vannasistabas logs ir pārāk mazs, lai pa to ieplūdusī saules gaisma spētu efektīvi iznīcināt tuberkulozes nūjiņas.  

Trešās versijas piekritēji apgalvo, ka lodziņš bija signāls mājiniekiem par aizņemtu vannasistabu. Ja kāds pievakarē nodevies ūdens procedūrām, citiem mājiniekiem nebija nepieciešams doties paraustīt rokturi un iztraucēt ģimenes locekli vai dzīvokļa biedru. Vēl lodziņš kalpoja kā papildu apgaismojums – ja dzīvoklī pazuda elektrība, kas padomju laikos notika gan bieži, vannasistabu dienas laikā varēja izmantot bez citiem gaismas avotiem.

Uz augšu