/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Austrālijas štatu vidū izraisījušās asas domstarpības, dažiem no tiem atsakoties atvērt savas robežas, kaut arī inficēšanās gadījumu skaits ar koronavīrusu ievērojami sarucis.
Vairāki štati, kas kopumā veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas Austrālijas teritorijas, marta beigās slēdza savas robežas līdzpilsoņiem no tādiem apvidiem kā Sidneja un Melburna un tagad robežas atsakās atvērt.
Līdzīgi kā Vācijas federālajām zemēm un ASV štatiem, arī Austrālijas pavalstīm ir ievērojamas pilnvaras. Tie lielā mērā var noteikt Covid-19 krīzes stratēģiju, dažos gadījumos ignorējot federālās valdības vadlīnijas.
Laikā, kad tādas valstis kā Islande un Grieķija, kas lielā mērā ir atkarīgas no tūrisma industrijas, apsver robežu atvēršanu starptautiskajiem ceļotājiem tuvāko nedēļu laikā, Austrālijā turpinās debates par ieguvumiem no ceļošanas pašu valsts ietvaros.
Kritiķi apgalvo, ka ierobežojumiem nav medicīniska pamatojuma, ņemot vērā sarūkošo inficēšanās gadījumu skaitu, turklāt ierobežojumi, iespējams, ir antikonstitucionāli un kaitē ekonomikai, jo to dēļ nav iespējams restartēt tautsaimniecību un tūrisma industriju.
Jautājums Austrālijā ieguvis arī politisku nokrāsu, līderiem cenšoties izmantot reģionālo sāncensību politiskiem mērķiem un nopelnīt punktus konfrontācijā ar štatiem, kurus pārvalda konkurējošo politisko spēku pārstāvji.
Kvīnslendas premjerministre Anasteiša Palašei - centriski kreisā līdere, kurai šogad gaidāma smaga cīņa par palikšanu amatā, - noraidījusi kaimiņu štata Jaundienvidvelsas mudinājumus atvērt kopīgo robežu.
"Austrālijas štats, kuram ir vissliktākais veikums, mums pamācības nedos," ceturtdien sacīja premjere, uzsverot, ka Jaundienvidvelsai vispirms ir jāaptur vīrusa izplatīšanās sabiedrībā.
Austrālijā no 100 ar Covid-19 saistītajiem nāves gadījumiem teju puse ir Jaundienvidvelsā, un šajā pavalstī reģistrēti vairāk nekā 3000 no Austrālijas 7000 apstiprināto inficēšanās gadījumu.
Tomēr štatā šobrīd ir vairs tikai divi jauni inficēšanās gadījumi dienā, un pavalsts premjerministre centriski labējā politiķe Gledisa Beredžikliana aicinājusi robežas atvērt.
"Es bieži jokoju, ka ar šādu Kvīnslendas premjeri es galu galā vispirms aizbraukšu uz Oklendu [Jaunzēlandē], nevis Brisbenu [Kvīnslendā], ja mēs turpināsim tāpat kā līdz šim," sacīja Jaundienvidvelsas premjere.
"Šajā posmā nav loģiski paturēt robežas slēgtas vēl ilgāku laiku," norādīja Beredžikliana, pieļaujot, ka citi līderi izvērsuši politiskās spēles.
"Mums kā valstij kritiski svarīgi šobrīd ir panākt, ka tiek atsākts darbs, ka mēs nākamo mēnešu laikā nenogāžamies no ekonomikas klints," raidsabiedrībai ABC sacīja premjere.