Antarktīdas pingvīnu radītā smieklu gāze sagādā nedienas pētniekiem

FOTO: AFP / Scanpix

Karalisko pingvīnu kolonijas ar saviem izkārnījumiem rada tik daudz dislāpekļa oksīda, kas zināma arī kā smieklu gāze, ka pētnieku komanda teju sajukusi prātā. 

Zinātnieki no Kopenhāgenas Universitātes pētīja, kāda ir ledāja kušanas un pingvīnu aktivitātes ietekme uz  siltumnīcas efektu. Lai to izdarītu, viņi devās uz Dienviddžordžiju, kur mīt lielākā karalisko pingvīnu populācija. Pētnieki saka, ka pašlaik tur dzīvo aptuveni 150 tūkstoši pingvīnu pāru. 

Ir zināms, ka pingvīnu izkārnījumi, ko dēvē par guano, izdala lielu daudzumu slāpekļa oksīdu (N2O), kas ir potenciāla siltumnīcas efekta gāze. Tā rodas, kad pingvīns apēd zivis un krilu (sīkus vēžveidīgos), kas ir absorbējuši lielu daudzumu slāpekļa. Kad slāpeklis ir izdalījies no guano un nonācis augsnē, veidojas N2O. 

N2O izmanto arī zobārsti kā anestēzijas līdzekli, bet citi cilvēki to lieto kā narkotiku. Tas cilvēkam liek just eiforiju, atslābumu un izraisa smieklu lēkmes. 

“Pēc vairākām stundām guano pētīšanas var pilnīgi sajukt prātā. Rodas nelāga sajūta un pamatīgas galvassāpes,” stāstīja vadošais pētnieks Bo Elberlings. 

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science of the Total Environment”, rakstīts, ka ledājs atkāpjas, atsedzot arvien lielāku platību sauszemes, kas, visticamāk, ietekmē siltumnīcas efekta gāzu emisijas šajā reģionā. 

“Pingvīni tiek uzskatīti par ideāliem ekosistēmas un vides izmaiņu “bioindikatoriem”. Izmaiņas pingvīnu kolonijās, pingvīnu aktivitātē un guano daudzuma pieaugums liek pieaugt siltumnīcas efekta gāzu daudzumam,” raksta pētnieki. 

Uz augšu