Farmācijas uzņēmumi 2017.gadā noraidīja ES priekšlikumu paātrināt koronavīrusu vakcīnu izstrādes procesu

FOTO: Reuters/ScanPix

Pasaules lielākie farmācijas uzņēmumi pirms trim gadiem noraidīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu paātrināt vakcīnu pret tādiem patogēniem kā koronavīrusi izstrādes un apstiprināšanas procesu, lai tās būtu gatavībā jau pirms uzliesmojuma, vēsta "The Guardian".

Ar priekšlikumu nāca klajā ES Inovatīvās medicīnas iniciatīva (IMI) - veidojums, kurā partneri no publiskā un privātā sektora kopīgi veic novatoriskākos pētījumus Eiropā. 2017.gadā priekšlikumu noraidīja privātais sektors - lielāko farmācijas uzņēmumu pārstāvji.

IMI argumentēja, ka šāds projekts "palīdzētu vakcīnu pret prioritārajiem patogēniem izstrādes un apstiprināšanas procesā tik lielā mērā, cik vien iespējams, pirms sākas reāls uzliesmojums". Šī informācija atrodama pētniecības centra "Corporate Europe Observatory" (CEO) ziņojumā par IMI lēmumiem.

Privāto sektoru IMI pārstāv Eiropas Farmācijas industrijas federācija (EFPIA), kuras biedru vidū ir tādi lieli farmācijas uzņēmumi kā "GlaxoSmithKline", "Novartis", "Pfizer", "Lilly" un "Johnson & Johnson".

Tas, cik pasaule bija nesagatavota jaunā koronavīrusa pandēmijai, pēdējās nedēļās bijis par pamatu farmācijas industrijas virzienā vērstajai kritikai, ka neizvirza infekcijas slimības kā prioritāti, jo hroniskas veselības problēmas zāļu ražotājiem esot ienesīgākas.

Pagājušā gada laikā 20 lielākās farmācijas kompānijas veica apmēram 400 jaunus pētniecības projektus, liecina "Bloomberg Intelligence" dati. Aptuveni puse koncentrējās uz vēža ārstēšanu, bet tikai 65 no tiem bija pētītas infekcijas slimības.

Patlaban notiek astoņu potenciālo vakcīnu klīniskie izmēģinājumi, taču nav nekādu garantiju, ka kāds no tiem noslēgsies veiksmīgi. Viena no cerīgākajām in Oksfordas Universitātes vakcīna, taču saskaņā ar aplēsēm pastāv tikai 50% iespēja, ka tā tiks apstiprināta lietošanai.

ES 2017.gada "biosagatavotības" priekšlikums ietvēra datorsimulāciju noslīpēšanu un izmēģinājumu uz dzīvniekiem uzlabošanu, lai regulatoriem būtu lielāka pārliecība par to, ka vakcīnas ir droši izmantot cilvēkiem.

Taču IMI valdes sēdē šis priekšlikums tika ātri noraidīts, kā arī IMI nolēma nefinansēt Epidēmiskās sagatavotības inovāciju koalīcijas (CEPI) projektus. Organizācija koncentrējās uz MERS un SARS, kas abi ir koronavīrusi.

Pēc ziņojuma publicēšanas IMI pārstāve norādīja, ka infekcijas slimību apkarošana un vakcīnas ir organizācijas prioritāte jau kopš tās pastāvēšanas aizsākumiem. Viņa uzsvēra 2015.gadā pēc ebolas uzliesmojums sākto 20 miljonus eiro vērto "Zapi" projektu.

Savukārt šā gada janvārī IMI esot atradis finansējumu "inovācijām, lai paātrinātu vakcīnu izstrādi un ražošanu". Viņa norādīja, ka esot maldinoši uzskatīt, ka IMI nepildīja savu misiju aizsargāt Eiropas pilsoņus un palaida garām izdevību aizsargāties pret Covid-19 pandēmiju, jo EK priekšlikums esot bijis maza apmēra.

Uz augšu