1980. gada 18. maija rītā fotogrāfs Roberts Landsburgs no sava skatu punkta izdarīja vairākus Senthelensa kalna izvirduma uzņēmumus, pārtina filmiņu atpakaļ kasetē, ielika fotoaparātu mugursomā un uzgūlās tai virsū. Mirkli vēlāk viņu apraka pelnu un klints atlūzu lavīna.

Pirms 40 gadiem notika viens no spēcīgākajiem vulkāna izvirdumiem ASV vēsturē - Vašingtonas štatā esošais Senthelensa kalns burtiski uzsprāga, aiznesot 57 cilvēku dzīvības. Viņu skaitā bija arī fotogrāfs Roberts Landsburgs, kuram mirkli pirms nāves izdevās iemūžināt šo dabas katastrofu.

18. maija rītā Landsburgs bija atradis lielisku vietu, no kurienes iemūžināt Senthelensas kalnā notiekošās izmaiņas. Viņa izvēlētais skatu punkts atradās aptuveni desmit kilometru attālumā no virsotnes.

Vulkāns bija nosacīti mierīgs - jau četras dienas nebija noticis neviens izvirdums. Par seismisko aktivitāti liecināja vien no klinšu spraugām strūklojošā gāze un attāla dārdoņa kaut kur dziļi pazemē.

Seismologi vulkāna novērojumus bija sākuši jau 1972. gadā, kad tā apkaimē tika uzstādīti seismometri. Laika posmā no 1975. gada janvāra līdz 1980. gada martam bija reģistrētas vien 44 zemestrīces.

FOTO: Ekrānuzņēmums no USGS video

Taču 1980. gada martā Senthelensa kalns pamodās - mēneša vidū apkaimes iedzīvotāji sajuta vairākas vājas zemestrīces. Laika posmā no 15. līdz 21. martam 30 km rādiusā ap kalnu tika reģistrēti vismaz 100 pazemes grūdieni.

20. martā kalna ziemeļrietumu nogāzi satricināja 4.2 magnitūdu zemestrīce. Tā izraisīja vairākas sniega lavīnas, un ASV Mežu dienests slēdza pieejas kalnam virs mežu joslas. Bija skaidrs, ka izvirdums ir ļoti iespējams.

FOTO: Ekrānuzņēmums no USGS video

27. marta notikumi šīs aizdomas apstiprināja - nogranda spēcīgs sprādziens, kas liecināja, ka kalna iekšienē notikusi tā sauktā grunts eksplozija, magmai saskaroties ar gruntsūdeņiem. Virs Senthelensa kalna vairāku kilometru augstumā pacēlās melnu dūmu stabs.

Uz notikuma vietu steigšus devās kā zinātnieki, tā ziņkārīgie. Viens no pirmajiem, kurš ieradās kalna apkārtnē, bija ASV Ģeoloģiskā dienesta vulkanologs un ģeologs Deivids Džonstons. Viņš iekārtoja savu novērošanas posteni aptuveni septiņu kilometru attālumā no virsotnes un pavadīja tur turpmāko pusotru mēnesi.

FOTO: Ekrānuzņēmums no USGS video

Džonstons bija viens no tiem, kuri visuzstājīgāk pieparasīja, lai tiktu slēgta jebkāda piekļuve kalnam, jo tobrīd situācija sāka atgādināt dīkdieņu festivālu - cilvēki pulcējās kalna apkaimes skatu laukumos, daudzi centās nokļūt līdz savām piekalnēs esošajām vasaras mājām. Vietējie iedzīvotāji kategoriski atteicās atstāt savas mājas, apgalvojot, ka situācijas bīstamība ir stipri pārspīlēta.

Pat pēc tam, kad Vašingtonas štata gubernators Diksijs Lī Rejs izsludināja ārkārtas stāvokli, tūristi turpināja plūst kalna virzienā, pulcējoties pie kontrolposteņiem uz ceļiem. ASV Federālā aviācijas administrācija ziņoja, ka 3. aprīlī vien virs slēgtās zonas lidojuši 109 lidaparāti.

Vietējie uzņēmēji draudēja sūdzēt tiesā štata varasiestādes par sava biznesa iznīcināšanau, taču Džonstons un viņa kolēģi pastāvēja uz savu - kalna apkārtnei jāpaliek slēgtai, jo izvirduma briesmas ir nopietnas.

FOTO: Ekrānuzņēmums no USGS video

Aprīļa sākumā seismiskā aktivitāte pieklusa, taču kalna ziemeļu nogāzē bija izveidojies aptuveni pusotru kilometru garš un kilometru plats izspiedums. Novērojumu staciju dati liecināja, ka tas ik dienu palielinās par pusotru diviem metriem. Tas ļāva vulkanologiem prognozēt, ka izvirdums notiks nogāzē, nevis no kalna virsotnes.

18. maija rītā fotogrāfs Roberts Landsburgs no savas skatu pozīcijas iemūžināja deformēto ziemeļu nogāzi. Viņš atradās aptuveni desmit kilometru attālumā no kalna. Deivids Džonstons atradās novērojumu stacijā Coldwater II - nepilnu septiņu kilometru attālumā no virsotnes.

FOTO: Ekrānuzņēmums no USGS video

8:32 sākās 5,2 magnitūdu zemestrīce, kas izraisīja lavīnas no kalna virsotnes un destabilizēja ziemeļu nogāzi - tā burtiski izšķīda, akmeņu un zemes masai nošļūcot lejup. Pēc tam notika sprādziens un kalna ziemeļu nogāze pārtapa vulkāna krāterī.

"Vankūvera, Vankūvera... tas sākas!" rācijā teica Džonstons. Tie bija viņa pēdējie vārdi.

Sprādziena rezultātā pelnu un klinšu atlūzu vilnis burtiski nolīdzināja visu apkārtni aptuveni deviņu kilometru attālumā no virsotnes. Sprādziena vilnis nodarīja postījumus pat 15 kilometrus attālu.

FOTO: Ekrānuzņēmums no USGS video

Roberts Landsburgs no sava skatu punkta lieliski redzēja sprādziena brīdi. Viņš izdarīja vairākus uzņēmumus, pārtina filmiņu atpakaļ kasetē, ielika fotoaparātu mugursomā un uzgūlās tai virsū. Mirkli vēlāk viņu sasniedza izmešu lavīna.

Landsburga mirstīgās atliekas tika atrastas 17 dienas vēlāk. Viņa fotoaparāts bija cietis no karstuma, taču filmiņu izdevās attīstīt. 1981. gadā Landsburga pēdējās fotogrāfijas nopublicēja žurnāls "National Geographic".

Kopumā Senthelensa kalna izvirdums prasīja 57 cilvēku dzīvības. Tikai pateicoties Džonstona un viņa kolēģu nepiekāpībai, upuru skaits nebija mērāms tūkstošos.

FOTO: Ekrānuzņēmums no USGS video

No cita fotogrāfa - Gerija Rozenkvista izdarītajiem sešiem fotoattēliem 2016. gadā tika izveidots time-lapse video ar vulkāna izvirduma brīdi.