Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ēkas un telpas ir absolūti nepiemērotas pandēmijas situācijai, un tās arī normālos apstākļos ir nepiemērotas mūsdienu medicīnai, intervijā žurnālam "Ir" uzsver slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš, vienlaikus paužot sašutumu par gauso virzību jaunu telpu izbūvē un politiķu lēmumiem no krīzes risināšanai aizņemtās naudas medicīnai atvēlēt, viņaprāt, niecīgu daļu.
Viņš stāsta, ka Sirds ķirurģijas centra nodaļā ir palātas, kur pēc sirds operācijām atrodas seši pacienti, jo mazāku skaitu ievietot nevar atļauties. "Tas nav normāli - gan psiholoģiski, gan medicīniski un tehniski - nav distances, nav nepieciešamās ventilācijas. Nav elementāru mūsdienu prasībām atbilstošu apstākļu," sašutumu pauž mediķis.
Viņš uzsver, ka ir grūti nodrošināt apstākļus, kādi nepieciešami pandēmijas laikā, saorganizēt pacientu izvietošanos telpās, it sevišķi tajos korpusos, kas "ir praktiski graustu stāvoklī". "Pārejam uz mazāku gultu skaitu palātās, cenšamies darīt visu, ko varam," viņš stāsta.
Stradiņš atzīst, ka slimnīcai faktiski ir jauns puskorpuss - tajā atrodas ambulatorā daļa un iekšķīgo slimību nodaļas. Tas atbilst mūsdienu medicīnas standartiem, bet ir daudz par maz - visa pārējā medicīna, ieskaitot neatliekamo palīdzību, ķirurģiju, dzemdniecību, kardioloģiju un daudz ko citu, atrodas pilnīgi nepiemērotās telpās, uzsver mediķis.
Viņaprāt, celtniecībā viss ir nepiedodami ievilcies. "Neizskatās, ka krīze devusi mājienu valdībai kaut ko paātrināt. Mēs runājam tikai par A korpusu. Būtu nepieciešami straujāki lēmumi, birokrātijas mazināšana. Pēc A korpusa pabeigšanas trešdaļa slimnīcas joprojām paliks vecajās ēkās. Uzreiz būtu jārunā pa B korpusa būvniecību - jāsēžas pie plāna, jo process aizņem gadus," aicina Stradiņš.
Kā norāda ārsts, viņš absolūti piekrīt, ka Latvijai vajag gan rekonstruētu Jauno Rīgas teātri, gan nacionālo koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju, bet arī vismaz vienai normālai, mūsdienīgai slimnīcai ir jābūt. "Tas valstij ir pamata uzdevums, un tam jābūt valdības politiskajam uzstādījumam - uzcelt slimnīcu. Jo [Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā] Gaiļezerā ir tieši tas pats, kas Stradiņos, - viss vienos ielāpos. Jābeidz nemitīgās apspriešanas un projektu pārtaisīšanas, un jāizdara šis darbs," uzsver Stradiņš.
Mediķis atgādina, ka Eiropas Komisija rekomendējusi Latvijai ieguldīt medicīnā. "Tas vispār ir paradoksāli: Latvija aizņēmusies krīzes risināšanai, bet medicīnai no tā tikusi niecīga daļa. Es tiešām nezinu, kādām jābūt cilvēka morālajām īpašībām, situācijas neizpratnei un kaut vai pārliecībai par savu veselību, lai tā varētu lemt. Nezinu, kāpēc nav izpratnes, ka Latvijā būsim tik stipri, cik stipra ir mūsu medicīnas sistēma. Kas biznesā un zinātnē strādās, ja nebūs veselu, izārstētu cilvēku?" sašutumu neslēpj sirds ķirurgs.
"Kā tiksim galā, kamēr rit Covid-19 krīze? Celtniekiem jānāk slimnīcu vecajās ēkās un jāveic pārbūve - kabinetos, pieņemšanas zonās. Tas būtu labi arī ekonomikas sildīšanai. Ja to nevar, jādara kā citās valstīs - jāīrē konteineri vai moduļi, ko likt pie slimnīcas ēkām un daļēji jāorganizē pacientu plūsma tur," uzsver Stradiņš.
Viņš arī atklāj, ka Stradiņa slimnīca šobrīd ir 90-100% noslogota, kas pandēmijas apstākļos, viņaprāt, ir nepieņemami, jo ja kaut kas pēkšņi notiek un jāārstē papildus, nav resursu.
"Ir laiks runāt par visas valsts medicīnas saprotamu struktūru un uzdevumu sadalīšanu. Krīze pierādījusi, ka struktūrai ir jābūt - arī reģionālajām slimnīcām jāuzņemas daļa grūtās nastas. [..] Lai cik nepatīkami vietējām pašvaldību varām, ir jārada precīza stacionārās un ambulatorās medicīnas sistēma - kura slimnīca kādus pacientus ārstē un kā pacienti tiek pārvesti, ja tas nepieciešams," viņš uzsver.
Šopavasar, pandēmijas laikā, Stradiņa slimnīcā veiksmīgi izdevās sirds pārstādīšanas operācija. Tomēr mediķis piebilst, ka sarežģītākā un lielākā pacientu daļa, kas pašreiz veido trīs līdz četras operācijas dienā, ir daudz komplicētāka par minēto gadījumu - aortu plīsumi, infekciozi endokardīti, miokarda infarkti. Plašs spektrs, viņš uzsver.
"Pēdējā mēneša laikā tas pieauga, jo pandēmijas dēļ nebija pieejama plānveida aprūpe, cilvēki nonāca slimnīcā jau smagā stāvoklī. Diagnožu kolekcija pēdējā mēneša laikā mums ir tāda, kādu neatceros gadiem. Gandrīz visiem pacientiem izdevies palīdzēt," norāda mediķis.
