Dž. Marions Simss - modernās ginekoloģijas tēvs, kurš eksperimentēja ar vergiem (4)

Tajā laikā Simss veica pirmo ķirurģisko operāciju, lai izlabotu stāvokli, kas bieži vajāja sievietes pēc dzemdībām. Viņš arī izgudroja rīku, kuru mūsdienās izmanto katrs ginekologs, proti, ginekoloģisko spoguli. Tieši tāpēc viņu mūsdienās mēdz dēvēt par modernās ginekoloģijas tēvu, vēstīts izdevumā "All That Is Interesting".

Tomēr tas, kā Simss nonāca līdz šiem sasniegumiem, pēdējos gados tiek īpaši pētīts un kritizēts, jo savos eksperimentos viņš izmantoja tam piederošās melnādainās sievietes. 

Dž. Mariona Simsa sasniegumi medicīnā 

Medicīnas studijas Simss sāka 1835. gadā medicīnas skolā Filadelfijā, Alabamā. Sākotnēji viņam par “sieviešu slimībām” bija ļoti maza interese. Reiz viņš pat rakstīja: “Ja ir kaut kas, ko es ienīstu, tad tā ir sievietes iegurņa pētīšana.” 

Tomēr 1845. gadā kāds vergturis sazinājās ar Simsu un lūdza, lai viņš palīdz viņa 18 gadu vecajai verdzenei Anarhai pasaulē laist mazuli, kas viņu nomocīja jau 72 stundas. Simss veiksmīgi pieņēma dzemdības, tomēr atklāja, ka grūtā procesa dēļ Anarhai izveidojies stāvoklis, ko dēvē par vezikovaginālo fistulu. Šis stāvoklis - fistula jeb dobums starp vagīnu un urīnpūsli - bija bieži sastopams sievietēm, kurām bijušas grūtas dzemdības. Tā dēļ sievietei sākās urīna nesaturēšana, kas bija apkaunojoši un bieži vien beidzās ar sabiedrības nicinājumu. Tika uzskatīts, ka to nevar izārstēt. 

Turpmāko četru gadu laikā Simss Anarhai veica 30 eksperimentālas operācijas, lai viņu izdziedētu no šīs slimības. Vēlāk arī citi vergturi aicināja Simsu ārstēt viņiem piederošās verdzenes, tāpēc viņš izstrādāja jaunu sistēmu: viņš sirdzējas atpirka no vergturiem, lai varētu eksperimentēt ar tām. 

Ķirurgs to uzskatīja par varenu priekšrocību: “Nekad nebija brīža, kad man nebūtu subjekta, ko operēt.” 

Simss vēlāk ieguva pietiekami labu reputāciju, lai varētu atvērt privātklīniku Ņujorkā, kur pieņēma bagātus, baltādainus klientus. Tajā laikā viņš izgudroja arī ginekoloģisko spoguli - rīku, ko ārsti izmanto joprojām. 

1855. gadā viņš Ņujorkā atvēra pirmo nācijas sieviešu slimnīcu. 

Simsa sasniegumu pamatā - vergi un bērni 

Simss pierakstīja dažu eksperimentos izmantoto melnādaino sieviešu vārdus. To vidū bija Anarha, Lūsija un Betsija; citu viņa pacientu identitāte ir zudusi vēsturē. 

Visas trīs no šīm sievietēm bija jaunās māmiņas, kas cieta no neārstētām fistulām un kalpoja Simsam par izmēģinājuma trusīšiem. 

Vērot eksperimentus ar nesen dzemdējušo pusaudzi Lūsiju Simss pieaicināja aptuveni duci citu ārstu. “Visi ārsti piekrita tam, ka esmu varena atklājuma priekšā, tāpēc ikkatrs vēlējās redzēt mani operējam,” rakstīja Simss. 

Lūsijai Simss veica stundu garu operāciju, neizmantojot anestēziju. “Nabaga meitene, tupot uz ceļiem, operāciju pārcieta ar lielu varonību un drosmi. Tomēr Lūsijas agonija bija ārkārtīgi liela, tāpēc pēc operācijas viņa sasirga ar drudzi. Es domāju, ka viņa nomirs,” atzina Simss. 

Starp 1845. un 1849. gadu Simss Anarhai veica 30 operācijas - visas bez anestēzijas. 

Kad Simss no karotes izgatavoja ginekoloģisko spoguli, viņš to pirmo reizi izmēģināja Betsijai. Pēc pirmā izmeklējuma ar šo rīku Simss rakstīja: “Es redzēju visu, ko neviens cilvēks iepriekš nav redzējis.” 

Tomēr vēl pirms Simss sāka eksperimentēt ar paverdzinātajām sievietēm, viņš veica necilvēcīgas operācijas melnādainajiem bērniem. Simss neuzskatīja, ka afroamerikāņi spēj domāt vai just līdzvērtīgi baltādainajiem cilvēkiem, tāpēc bez mazākās sirdsapziņas izmantoja kurpnieka darbarīkus, lai atdalītu bērnu kaulus vai atvērtu to galvaskausus zinātnes vārdā. 

Ētika un anestēzijas neizmantošana 

Līdzīgi kā daudzi 19. gadsimta ārsti, arī Simss uzskatīja, ka melnādainajiem cilvēkiem ir augstāks sāpju slieksnis nekā baltādainajiem cilvēkiem, tāpēc anestēzija, operējot viņus, būtu liekas pūles un izdevumi.    

Tie, kuri Simsa rīcību aizstāvēja, uzsvēra, ka anestēzija vēl ir liels jaunums un ASV tiek izmantota ļoti reti. Plašāk anestēziju sāka izmantot tikai tad, kad Simss jau darbojās Ņujorkā. Tomēr pat tad Simss regulāri atteicās izmantot anestēziju fistulu ārstēšanā, sakot, ka “fistulas operācija nav pietiekami sāpīga, lai uztrauktos”.

Viņa sirdsapziņu arī diži neapgrūtināja operāciju laikā vai pēc tām mirušie pacienti. Tādos gadījumos viņš vainoja pacientu māšu slinkumu un muļķību. 

Simss nesaskatīja nekādas problēmas tajā, kā viņš veic savus eksperimentus. Kā izteicās kāds ārsts, Simss bija “sava laikmeta produkts". 

Simsa reputācija 

Mūsdienu vēsturnieki bieži strīdas savā starpā par Simsa darbību un ieguldījumu medicīnas attīstībā. Viņa aizstāvji saka, ka viņš bija sava laikmeta cilvēks, kurš vienmēr guva pacientu piekrišanu un bieži vien tos izdziedēja. 

Zinātniskajā žurnālā “The American Journal of Obstetrics and Gynecology” 1978. gadā rakstīts, ka “viņa sākotnējie trīs pacienti nebūtu spējuši paciest sāpes un ciešanas sekojošajās operācijās, ja vien tie nebūtu bijuši vergi. Ilgtermiņā viņiem pat būtu jābūt pateicīgiem Simsam.” 

1981. gadā zinātniskajā žurnālā “Journal of South Carolina Medical Association” Simss tika slavēts par jaunas medicīniskas procedūras izgudrošanu, kas esot noticis “kā ar burvju nūjiņas palīdzību”. 

2006. gadā Vašingtonas Universitātes ķirurgs Luiss Valls zinātniskajā žurnālā “Journal of Medical Ethics” aizstāvēja Simsu, rakstot, ka “Dž. Marions Simss bija uzticams un apzinīgs ārsts, kurš dzīvoja un strādāja vergturu sabiedrībā.” 

Tomēr tajā pašā gadā Alabamas Universitāte Simsu aizvāca no sava “Alabamas medicīnas gigantu” publiskā saraksta. 

2017. gadā vandaļi uz Simsa statujas Ņujorkas Centrālparkā ar krāsas baloniņu uzpūta vārdu “rasists”. Atbildot uz aicinājumu statuju no parka aizvākt, ietekmīgajā un prestižajā zinātniskajā žurnālā “Nature” tika publicēts Simsa statuju aizstāvošs raksts, kurā tika uzsvērts, ka “zinātnei būtu jāatzīst un jāatceras savas pagātnes kļūdas un noziegumus”.

2018. gadā Simsa statuja no Centrālparka tomēr tika aizvākta un nogādāta pie viņa kapa vietas Bruklinas kapsētā.